4. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka

apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 96. pantam tādā gadījumā,

ja prasītāja rīcībā ir atbildētāja vārds, uzvārds un personas

kods.

Lai arī pieņēmums par apdraudējuma iespējamību esot

teorētisks, dzīvesvietas adreses izpaušanas gadījumā

apdraudējumam varot būt pakļauta ikviena fiziskā persona.

Samērojot vārda brīvību un atpazīstamu personu tiesības uz

privātās dzīves neaizskaramību, Eiropas Cilvēktiesību tiesa

neesot atzinusi, ka šādu personu privātā dzīve būtu aizsargājama

vairāk nekā parasta indivīda privātā dzīve. Valstij esot gan

pozitīvs, gan arī negatīvs pienākums aizsargāt ikvienas personas

privāto dzīvi, tātad arī informāciju par dzīvesvietu.

Tas, ka valsts pārvaldes iestāde izvērtē prasības pieteikumu,

lai izdarītu secinājumu par to, vai ir pamats sniegt informāciju

par iespējamā atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, neesot

pieļaujams. Par mazāk ierobežojošu, bet pietiekami efektīvu

leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekli varot tikt uzskatīts tiesai

uzlikts pienākums noskaidrot iespējamā atbildētāja deklarēto

dzīvesvietu un sazināties ar viņu, ja pilnībā sagatavotā prasības

pieteikumā ir norādīts iespējamā atbildētāja vārds, uzvārds un

personas kods. Tiesai esot pieeja Iedzīvotāju reģistra datiem,

tādēļ ar atbildētāja meklēšanas pienākuma uzlikšanu tai netikšot

radīti īpaši sarežģījumi. Saeimas apsvērumam, ka atbildētāja

meklēšana ietilpst sacīkstes principa tvērumā, nevarot

piekrist.

Ja ir zināms tikai iespējamā atbildētāja civillietā vārds un

uzvārds, tad šīs personas identificēšanā esot jāiesaista valsts

pārvaldes iestāde, jo demokrātiskā tiesiskā valstī arī šādā

gadījumā neesot pieļaujama liegšana personai vērsties vispārējās

jurisdikcijas tiesā. Personai esot jāvēršas Pārvaldē ar motivētu

lūgumu izsniegt iespējamā atbildētāja deklarētās dzīvesvietas

adresi. Šādos gadījumos tikšot apstrādāti personas dati, bet šis

ierobežojums esot nepieciešams, jo citādā veidā tā leģitīmo mērķi

neesot iespējams sasniegt. Pārvaldei būšot jāizvērtē iesnieguma

motivācijas pamatotība, bet jānorobežojas no civilprasības

pieteikuma vērtēšanas. Personas datu atklāšanas gadījumos

kompetentajām iestādēm esot jāievēro zināma piesardzība, lai

rastu taisnīgu līdzsvaru starp sabiedriskajām un privātajām

interesēm, un šis līdzsvars esot juridiski pārbaudāms, ņemot vērā

tādus faktorus kā konkrētu interešu nozīmība un iejaukšanās

smagums.