5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 96. pantam.

Kļūdainas vai neatbilstošas atbildētāja deklarētās

dzīvesvietas norādes gadījumā tiesa, atsakoties ierosināt

civillietu, norādot iespējamā atbildētāja deklarētās dzīvesvietas

adresi un tiesu, kurā prasības pieteikums iesniedzams. Tas pats

attiecoties uz lēmumu par prasības pieteikuma atstāšanu bez

virzības. Praksē ar lēmumu par prasības atstāšanu bez virzības

esot iespējams vērsties Pārvaldē, lūdzot izsniegt informāciju par

atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Minētais lēmums

apliecinot, ka persona vērsusies tiesā un iespējamā atbildētāja

adrese ir nepieciešama, lai ierosinātu tiesvedību. Turklāt tiesā

iesniegts Pārvaldes atteikums sniegt informāciju esot jāatzīst

par pietiekamu pamatu tam, lai trūkumus uzskatītu par novērstiem

un tiesnesis ierosinātu lietu. Papildus tam pastāvot arī citi

mehānismi, kas izmantojami, vēršoties tiesā, piemēram, iesniedzot

pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu, lūdzot tiesu izprasīt

personu identificējošas ziņas.

Prasības celšana tiesā pēc atbildētāja darba vai studiju

vietas adreses un tiesas dokumentu sūtīšana uz šo adresi

nenodrošināšot leģitīmā mērķa sasniegšanu tādā pašā kvalitātē.

Esot jānošķir lietas piekritības pamats un tiesas saziņa ar

lietas dalībnieku. Tāpat varot rasties sarežģījumi ar fiziskās

personas darbavietas noskaidrošanu prasības celšanas nolūkā.

Turklāt jau šobrīd pastāvot iespēja tiesas dokumentus personai

piegādāt arī tās darbavietā. Tātad tiesai esot iespēja kumulatīvi

vai alternatīvi izmantot vairākus dokumentu izsniegšanas veidus

gadījumos, kad persona nav sasniedzama tās deklarētajā

dzīvesvietā. Tomēr dokumentu izsniegšana personai tās darbavietā

vēl vairāk aizskaršot šīs personas tiesības uz privāto dzīvi,

tāpēc personas pienākums saņemt sūtījumus attiecoties tikai uz

tās deklarētās dzīvesvietas adresi, ja vien pati persona nav

norādījusi, ka vēlas dokumentus saņemt savā darbavietā.

Tieslietu ministrija nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas

ierosinājumam paredzēt, ka tiesai pašai jānoskaidro piekritīgā

tiesa. Civilprocesa likums nosakot jau ierosinātu lietu, nevis

neizlemta prasības pieteikuma pārsūtīšanu, jo tiesnesim esot

jālemj par prasības pieteikumu un lietas ierosināšanu kopumā.

Attiecībā uz personas datu aizsardzību jau šobrīd esot spēkā

atbilstošs regulējums, jo saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu

fiziskās un juridiskās personas varot saņemt reģistra informāciju

par citu personu uz motivēta iesnieguma pamata.