6. pants

Pieaicinātā persona - Datu valsts inspekcija -

uzskata, ka apstrīdētās normas pieļauj iespēju apstrādāt personas

datus arī tādā veidā, kas nav saistīts ar citu personu tiesībām

vērsties tiesā.

Deklarētā dzīvesvieta esot uzskatāma par personas datiem, kas

ietilpst personas tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību.

Savukārt šādas informācijas izsniegšana esot uzskatāma par

personas datu apstrādi.

Pienākums norādīt iespējamā atbildētāja deklarēto dzīvesvietu

Civilprocesa likumā esot iestrādāts ne tikai tādēļ, lai personas

īstenotu sacīkstes principu, bet arī praktisku apsvērumu dēļ.

Iespējams, ka tiesām sākotnēji neesot bijis pieejas attiecīgām

datubāzēm, kas būtu nepieciešama, lai tās pēc savas iniciatīvas

nodrošinātu efektīvu lietas virzību. Taču pašlaik pastāvot

alternatīvas attiecīgo datu ieguves iespējas. Datu valsts

inspekcija pieļauj, ka dzīvesvietas adreses norādīšana iepriekš

kalpoja par personas identifikācijas līdzekli. Taču šobrīd esot

mainījusies gan dzīvesvietas izvēles kārtība, gan kārtība, kādā

dzīvesvietas adrese tiek paziņota valstij, kā arī esot radīts

precīzāks identifikators - personas kods.

Normatīvie akti, pusēm slēdzot privāttiesiskus darījumus,

neuzliekot tām pienākumu norādīt deklarēto dzīvesvietu vai pat

vispār dzīvesvietu. Atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma

1. pantam šā likuma mērķis esot panākt, lai ikviena persona būtu

sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Tādējādi privātpersonai izvirzītā prasība apstrādāt citas

fiziskās personas datus ne tikai ierobežojot atbildētājam

Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības, bet zināmā mērā

aizskarot arī prasītāja tiesības uz pieeju tiesai.

Fizisko personu datu aizsardzības prasības nosakot personas

datu apstrādes principus - tiesiskumu, taisnīgumu, minimalitāti

un anonimitāti. Datu apstrāde esot veicama tikai atbilstoši

paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Iegūtā

informācija esot izmantojama tikai ar konkrēto jomu saistītiem

mērķiem. Personas dzīvesvietas izpaušanas mērķis konkrētajā

gadījumā esot saistīts ar citu personu tiesisko interesi vērsties

tiesā. Taču personas dati varot tikt apstrādāti arī ar attiecīgo

mērķi nesaistītā veidā. Turklāt vienīgais mehānisms, kas paredzot

aizsardzību pret nepamatotu personas datu apstrādi, esot

attiecīgās rīcības sodāmība, kas paredzēta Krimināllikumā un

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tādēļ apstrīdētajās

normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa

sasniegšanai esot izraugāmi saudzējošāki līdzekļi. Samērīgs

līdzeklis, kas līdzsvarojot abu pušu tiesiskās intereses, esot

aktīvas lomas uzticēšana tiesai.