Par Civilprocesa likuma 363.20 panta piektās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim), ciktāl tā liedz parādniekam pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu

1tiesu institūciju sistēmu, gan arī pienākumu pieņemt procesuālās

2normas, atbilstoši kurām tiesa lietas izskatītu kārtībā, kas

3nodrošinātu šo lietu taisnīgu un objektīvu izspriešanu (sk.,

4piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta

5sprieduma lietā Nr. 2001-10-01 secinājumu daļas

62. punktu un 2008. gada 9. maija sprieduma lietā

7Nr. 2007-24-01 8. punktu).

8Taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs

9tiesas process aptver vairākus elementus - savstarpēji saistītas

10tiesības, piemēram, tiesības uz pieeju tiesai, pušu līdztiesības

11un sacīkstes principu, tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz

12motivētu tiesas spriedumu, kā arī tiesības uz pārsūdzību (sk.

13Satversmes tiesas 2008. gada 5. novembra sprieduma

14lietā Nr. 2008-04-01 8.2. punktu un 2010. gada

1517. maija sprieduma lietā Nr. 2009-93-01

168.3. punktu). Tāpēc valsts pienākums ir izveidot

17tādu lietu izskatīšanas kārtību, lai persona varētu efektīvi

18aizsargāt savas tiesības un likumīgās intereses.

19Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst

20Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo liedz parādniekam

21pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru maksātnespējas process izbeigts,

22neatbrīvojot viņu no atlikušajām parādsaistībām.

23Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka likumdevējs, ievērojot

24savas rīcības brīvības robežas, kas izriet no Latvijas tiesību

25sistēmas un valstij saistošiem starptautiskajiem cilvēktiesību

26standartiem, var noteikt tādas lietu kategorijas, kurās tiesas

27nolēmumi nav pārsūdzami (sk. Satversmes tiesas 2015. gada

2812. marta sprieduma lietā Nr. 2014-23-01

2910. punktu).

30Apstrīdētā norma ietverta Civilprocesa likuma

3146.2 nodaļā, kura reglamentē fiziskās personas

32maksātnespējas procesa lietu izskatīšanu civilprocesa ietvaros.

33Civilprocess, kas nodrošina lietas taisnīgu un objektīvu

34izskatīšanu, ir taisnīgas tiesas elements un ietilpst Satversmes

3592. panta pirmā teikuma saturā (sk. Satversmes

36tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma lietā

37Nr. 2009-85-01 10. punktu). Satversmes

3892. panta pirmais teikums neprasa, lai noteiktu kategoriju

39lietām civilprocesa ietvaros katrā gadījumā tiktu paredzētas

40pārsūdzības iespējas augstākas instances tiesā, ja zemākās

41instances tiesā personai ir bijis nodrošināts pienācīgs tiesas

42process (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

435. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-04-01

4410.3. punktu).

45Tātad, lai izvērtētu, vai atbilstoši Satversmes 92. panta

46pirmajam teikumam būtu nodrošināma iespēja pārsūdzēt lēmumu, ar

47kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no

48atlikušajām parādsaistībām, jānoskaidro:

491) vai personai tiek nodrošināts taisnīgs tiesas process tās

50instances tiesā, kas pieņem attiecīgo nolēmumu;

512) kāds ir tās lietu kategorijas raksturs, kuras ietvaros

52tiesas nolēmums tiek pieņemts, un kāds ir likumdevēja mērķis šīs

53lietu kategorijas regulēšanā (sk. Satversmes tiesas

542015. gada 12. marta sprieduma lietā

55Nr. 2014-23-01 11. punktu).

5610. Tiesiskas valsts princips prasa, lai lietas

57tiktu izskatītas tādā kārtībā, kas nodrošinātu to taisnīgu un

58objektīvu izspriešanu (sk. Satversmes tiesas 2014. gada

599. janvāra sprieduma lietā Nr. 2013-08-01

606. punktu). Lietas izskatīšanas procedūra ir taisnīga,

61ja ir ievērota prasība nodrošināt personai tiesības tikt

62uzklausītai, kā arī tiesības pilnvērtīgi izmantot iespēju

63iesniegt pierādījumus (sk. Satversmes tiesas

642007. gada 11. aprīļa sprieduma lietā

65Nr. 2006-28-01 12. punktu).

66Lai noskaidrotu, vai Civilprocesa likums laikā, kad bija spēkā

67apstrīdētā norma, nodrošināja taisnīgu tiesas procesu, Satversmes

68tiesai jāizvērtē Civilprocesa likumā noteiktā kārtība, kādā tiesā

69bija izskatāms pieteikums par bankrota procedūras pabeigšanu un

70fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu.

7110.1. Fiziskās personas maksātnespējas procesa

72lietu izskatīšanas kārtība noteikta Civilprocesa likuma

7346.2 nodaļā par fiziskās personas maksātnespējas

74procesa lietām. Savukārt 46.2 nodaļa ir ietverta

75Civilprocesa likuma sestajā sadaļā, kas reglamentē sevišķās

76tiesāšanas kārtību.

77Saskaņā ar Civilprocesa likuma 253. panta otro daļu

78sevišķās tiesāšanas kārtības lietās lietas dalībniekiem ir šā

79likuma 74. panta otrajā daļā noteiktās pušu procesuālās

80tiesības. Tādējādi arī parādniekam, administratoram un citām

81ieinteresētajām personām pieteikuma par bankrota procedūras

82pabeigšanu un fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu

83izskatīšanā ir Civilprocesa likumā noteiktās procesuālās

84tiesības, tostarp tiesības piedalīties tiesas sēdē, iesniegt

85pierādījumus, dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus.

86To, ka parādnieks tiek aicināts uz tiesas sēdi, kur tam ir

87iespēja izteikt savus argumentus un apsvērumus, paredz arī

88Civilprocesa likuma 363.20 panta sestā daļa. Šī

89tiesību norma noteic, ka pieteikumu tiesa izskata 15 dienu laikā

90no tā saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma

91vai sūdzības iesniedzējs, administrators, attiecīgā fiziskā

92persona un citas ieinteresētās personas.

93Civilprocesa likuma 8. panta otrā daļa noteic, ka tiesa

94izskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības un pienākumus, kā arī

95procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas. Tātad,

96izskatot pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa

97izbeigšanu, tiesas pienākums ir izskaidrot procesa dalībniekiem

98viņu tiesības un pienākumus. Tādējādi ir nodrošināts tas, ka

99procesa dalībnieki zina savas tiesības un pienākumus, tostarp

100Civilprocesa likuma 74. pantā noteiktās tiesības iesniegt

101mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, pieteikt lūgumus un

102savlaicīgi iesniegt tiesā pierādījumus.

103Savukārt Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa uzliek

104katrai pusei pienākumu pierādīt tos faktus, uz kuriem tā pamato

105savus prasījumus vai iebildumus. Turklāt tādā gadījumā, ja kāda

106puse var pamatot, ka tai nav iespējams piekļūt lietā nozīmīgiem

107pierādījumiem, Civilprocesa likuma 93. panta otrā daļa

108paredz tiesas pienākumu šos pierādījumus izprasīt.

109Jautājumā par patiesības noskaidrošanu tiesa nekādā ziņā nav

110vienaldzīga skatītāja, kas pasīvi uztver tikai to, ko puses ceļ

111tai priekšā. Lai gan pierādījumus iesniedz vai uz tiem atsaucas

112katra no pusēm, tiesai tomēr jāraugās uz tiem kritiski,

113jānoskaidro to objektīvā vērtība un jācenšas noskaidrot patiesos

114faktiskos lietas apstākļus, kam gala rezultātā jānoved pie

115patiesības (sk.: Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata.

116Rīga: Bukovskis, 1933, 332.-333. lpp.).

117Civilprocesa likuma 93. panta ceturtā daļa dod tiesai

118tiesības izrādīt iniciatīvu gadījumos, kad no lietas materiāliem

119izriet nepieciešamība pieprasīt papildu pierādījumus. Proti,

120saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta ceturto daļu tiesa

121var paziņot pusēm par to, ka pierādījumi par kādu konkrētu faktu,

122prasījumu vai argumentu nav iesniegti, un noteikt termiņu to

123iesniegšanai. Tomēr minētā tiesību norma nenozīmē to, ka tiesa

124veic objektīvo izmeklēšanu, t.i., patstāvīgi pēc savas

125iniciatīvas vāc patieso lietas apstākļu noskaidrošanai

126nepieciešamos pierādījumus. No Civilprocesa likuma 10. panta

127izriet, ka katrs lietas dalībnieks ir atbildīgs par savu

128pienākumu pildīšanu un procesuālo tiesību pilnvērtīgu un

129savlaicīgu izmantošanu.

130Tāpat Civilprocesa likuma 210. panta pirmās daļas

1314. punktā ir paredzētas lietas dalībnieka tiesības lūgt

132tiesu atlikt lietas izskatīšanu, dodot viņam iespēju iesniegt

133papildu pierādījumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

13482. panta pirmo daļu puses ir tiesīgas piedalīties tiesas

135procesā ar tāda pilnvarota pārstāvja palīdzību, kas var būt arī

136zvērināts advokāts. Tādējādi personai ir nodrošināta iespēja

137saņemt juridisko palīdzību, kas tai palīdz izprast un pilnvērtīgi

138īstenot Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumus.

139Tātad Civilprocesa likums skaidri noteica kārtību, kādā

140parādnieks aicināms uz tiesas sēdi, kā arī noteica viņa tiesības

141un pienākumus, tostarp 74. pantā paredzētās tiesības sniegt

142tiesas sēdē paskaidrojumus, pieteikt lūgumus un savlaicīgi

143iesniegt tiesā pierādījumus. Tādējādi Civilprocesa likumā

144noteiktā kārtība, kādā tika izskatīts pieteikums par bankrota

145procedūras pabeigšanu un fiziskās personas maksātnespējas procesa

146izbeigšanu, nodrošināja parādnieka tiesības tikt uzklausītam.

14710.2. Nolēmumu par fiziskās personas

148maksātnespējas procesa izbeigšanu, neatbrīvojot parādnieku no

149atlikušajām parādsaistībām, tiesa pieņem lēmuma veidā.

150Civilprocesa likuma 230. panta pirmās daļas 4. punkts

151noteica tiesas pienākumu savu lēmumu pamatot, t.i., pienākumu

152lēmuma motīvu daļā norādīt lietas izskatīšanas gaitā konstatētos

153faktus, pierādījumus, ar kuriem ir pamatoti tiesas secinājumi, kā

154arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies. Turklāt

155Civilprocesa likuma 97. panta trešā daļa uzliek tiesai

156pienākumu motivēt savu rīcību pierādījumu novērtēšanā, t.i.,

157norādīt, kādēļ tā konkrētiem pierādījumiem devusi priekšroku

158salīdzinājumā ar citiem pierādījumiem un konkrētus faktus

159atzinusi par pierādītiem, bet citus - par nepierādītiem.

160Tātad Civilprocesa likums ietver regulējumu, kuram jānodrošina

161tiesas lēmuma pamatotība. Tiesai, taisot nolēmumu, ir jāievēro

162Civilprocesa likuma noteikumi par tiesas pienākumu ietvert lēmumā

163atbilstošu pamatojumu.

164Pieteikuma iesniedzējs savā pieteikumā norāda, ka tiesas

165pieņemtais lēmums neesot bijis motivēts. Proti, tiesa,

166neraugoties uz pierādījumu trūkumu, taisījusi lēmumu un atzinusi,

167ka Pieteikuma iesniedzējs nav godprātīgi izpildījis

168Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus. Turklāt tiesa neesot

169paziņojusi Pieteikuma iesniedzējam par pierādījumu trūkumu un

170nepieciešamību tos iesniegt (sk. lietas materiālu

17116. lpp.).

172Satversmes tiesa atzīst, ka par procesuālo tiesību pilnvērtīgu

173un savlaicīgu izmantošanu visupirms ir atbildīgs katrs lietas

174dalībnieks. Izvērtēt konkrētās lietas faktiskos apstākļus, kā arī

175to, vai konkrētajā gadījumā pareizi piemērotas Civilprocesa

176likuma normas par pienākumu pierādīt un iesniegt pierādījumus, ir

177tiesīga vienīgi vispārējās jurisdikcijas tiesa. Atbilstoši

178Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktajai kompetencei

179Satversmes tiesai nav paredzētas tiesības izvērtēt tiesību normu

180piemērošanu un vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmumu

181tiesiskumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada

18223. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2002-20-0103 secinājumu

183daļas 7. punktu un 2009. gada 3. jūnija sprieduma

184lietā Nr. 2008-43-0106 12. punktu).

18510.3. Pieteikumā norādīts, ka tiesa lēmumu, ar

186kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no

187atlikušajām parādsaistībām, saskaņā ar Civilprocesa likuma

18812. panta pirmo daļu pieņēmusi viena tiesneša sastāvā, kas

189nenodrošinot taisnīgu tiesas procesu.

190Savukārt vairākas pieaicinātās personas ir vienisprātis, ka

191šis apstāklis pats par sevi neliek apšaubīt to, ka personai ir

192nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesas procesu, jo ikviens

193tiesnesis ir augsti kvalificēts un profesionāls jurists (sk.

194lietas materiālu 111.-112., 122. un 126. lpp.).

195Satversmes 83. pants paredz, ka "tiesneši ir

196neatkarīgi un vienīgi likumam padoti". Šajā

197konstitucionālajā normā noteiktā tiesnešu un tiesas neatkarība ir

198viens no demokrātiskas valsts pamatprincipiem (sk. Satversmes

199tiesas 2007. gada 18. oktobra sprieduma lietā

200Nr. 2007-03-01 26. punktu). Tikai neatkarīga tiesu

201vara var nodrošināt taisnīgu tiesas procesa rezultātu. Tiesnešu

202neatkarības nodrošināšanā ir ieinteresēts ikviens, attiecībā uz

203kuru tiek spriesta tiesa (sk. Satversmes tiesas

2042010. gada 18. janvāra sprieduma lietā

205Nr. 2009-11-01 7.2. punktu).

206Satversmes 83. pantā ietvertais tiesnešu neatkarības

207princips prasa, lai tiesu sistēma nodrošinātu gan tiesas

208neatkarību kopumā, gan arī tiesneša neatkarību katrā konkrētajā

209lietā (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra

210sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 17.3. punktu).

211Lai nodrošinātu taisnīgu tiesu un tiesneša neatkarību katrā

212tiesas procesā, ir izstrādāts atbilstošs normatīvais regulējums,

213kas nosaka lietas izskatīšanas principus un kārtību. Likums

214"Par tiesu varu" citstarp nosaka lietu izskatīšanas

215pamatprincipus. Saskaņā ar minētā likuma 17. pantu tiesas

216pienākums ir, izskatot jebkuru lietu, noskaidrot objektīvo

217patiesību. Objektivitātei ir svarīga nozīme tiesneša amata

218pienākumu pienācīgā veikšanā. Tā attiecas ne vien uz pašiem

219nolēmumiem, bet arī uz procesu, kurā tiek taisīti nolēmumi

220(sal.: Satversmes tiesas 2013. gada 14. maija

221sprieduma lietā Nr. 2012-13-01 14.2.2. punkts).

222Tātad gan Satversme, gan likums "Par tiesu varu"

223paredz noteiktas garantijas tiesnešu neatkarībai un

224objektivitātei. Tās attiecas arī uz lietas vienpersonisku

225izskatīšanu pirmās instances tiesā. Ja lietu tiesā izskata

226Satversmē un likumā "Par tiesu varu" noteiktajā kārtībā

227iecelts vai apstiprināts tiesnesis, prezumējams, ka tiesnesis

228lietas izskatīšanā būs neatkarīgs un objektīvs un spēs nodrošināt

229tiesas procesa un pieņemto nolēmumu taisnīgumu. Tādējādi

230Satversmes 92. panta pirmā teikuma ietvaros personas

231tiesības uz taisnīgu tiesu tiek nodrošinātas arī tad, ja tiesa

232izskata lietu viena tiesneša sastāvā.

233Līdz ar to likumdevējs bija noteicis

234kārtību, kas paredzēja parādnieka tiesības tikt uzklausītam

235tiesas sēdē un nodrošināja taisnīgu tiesas procesu tās instances

236tiesā, kas izskata pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanu

237un fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu.

23811. Lai noteiktu, vai tiesas lēmums, ar kuru

239izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no

240atlikušajām parādsaistībām, ir tāds nolēmums, kura pārsūdzība

241augstākā instancē būtu nodrošināma atbilstoši Satversmes

24292. panta pirmajam teikumam, Satversmes tiesai jānoskaidro,

243kāds ir likumdevēja mērķis konkrētās lietu kategorijas regulēšanā

244un kāds ir tās lietu kategorijas raksturs, kuras ietvaros tiesas

245nolēmums tiek pieņemts.

246Tiesa, izlemjot pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanu

247un fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, saskaņā

248ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 5. punktu

249piemēroja 2007. gada 1. novembra Maksātnespējas likumu,

250kas zaudēja spēku 2010. gada 1. novembrī (turpmāk -

251Maksātnespējas likums), jo Pieteikuma iesniedzēja maksātnespējas

252process bija uzsākts līdz 2010. gada 31. oktobrim.

253Līdz ar to izskatāmajā lietā noskaidrojams, kāds bija

254Maksātnespējas likuma mērķis un kāds ir tiesā izskatāmo

255maksātnespējas procesa lietu raksturs.

25611.1. Maksātnespējas likuma 1. pantā

257noteikts, ka šā likuma mērķis ir veicināt maksātnespējas subjekta

258maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses

259parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.

260Savukārt šā likuma 149. pantā noteikts, ka fiziskās personas

261maksātnespējas procesa mērķis ir, ievērojot kreditoru intereses,

262sniegt šai personai iespēju atjaunot maksātspēju vai tikt

263atbrīvotai no savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu

264apmierināšanas plānā norādītajām parādsaistībām.

265Maksātnespējas likuma mērķis ir veicināt parādnieka (arī

266fiziskās personas) maksātspējas atjaunošanu un kreditoru interešu

267aizsardzību parādnieka ierobežotas maksātspējas vai

268maksātnespējas gadījumā, samērojot finansiālās grūtībās nonākuša

269komersanta un kreditoru intereses. Fiziskās personas

270maksātnespējas process kā patērētāja maksātnespējas institūts

271tiek atzīts par visefektīvāko līdzekli maksātnespējas stāvoklī

272nonākušu personu atbrīvošanai no saistībām un atgriešanai

273civiltiesiskajā apritē. Ieviešot fiziskās personas maksātnespējas

274procesu, godprātīgām fiziskajām personām, kas ekonomisku vai

275sociālu apstākļu dēļ būs kļuvušas maksātnespējīgas, tiks dota

276"otrā" iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu

277saimniecisko darbību (sk. 2006. gada 30. novembrī

278Saeimā iesniegtā likumprojekta Nr. 69/Lp9

279"Maksātnespējas likums" anotāciju).

280Tādējādi fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir ne

281tikai parādnieka atbrīvošana no parādsaistībām, bet arī

282finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildes

283veicināšana un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošana.

284Satversmes tiesa jau atzinusi, ka maksātnespējas process ir

285vērsts galvenokārt uz kreditoru un parādnieku tiesību aizsardzību

286(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma

287par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03

2889.4. punktu).

289Līdz ar to fiziskās personas

290maksātnespējas process ir vērsts gan uz fiziskās personas

291maksātspējas atjaunošanu, gan kreditoru tiesību aizsardzību.

29211.2. Maksātnespējas procesa lietas, tostarp

293fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas, atbilstoši

294Civilprocesa likuma 251. panta 11. punktam ir tādas

295kategorijas lietas, ko tiesa izskata sevišķās tiesāšanas

296kārtībā.

297Satversmes tiesas praksē jau iepriekš ir vērtēts Civilprocesa

298likuma regulējums, kas neparedzēja maksātnespējas lietā taisīta

299tiesas nolēmuma pārsūdzību. Vērtējot pārsūdzības ierobežojuma

300atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam,

301Satversmes tiesa piešķīrusi nozīmi tam, ka attiecīgās lietas tiek

302izskatītas sevišķās tiesāšanas kārtībā (sk. Satversmes tiesas

3032002. gada 17. janvāra sprieduma lietā

304Nr. 2001-08-01 secinājumu daļas 4. punktu un

3052015. gada 12. marta sprieduma lietā

306Nr. 2014-23-01 14. punktu).

307Sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmu lietu raksturo tas, ka:

3081) tajā nekad nav strīda par tiesībām, kas tieši izriet no

309Civilprocesa likuma 258. panta; 2) to ierosina uz rakstveida

310pieteikuma pamata; 3) tajā nav atbildētāja un trešo personu (ir

311tikai pieteicējs un var būt ieinteresētās personas); 4) to

312neraksturo pretēji vērstas intereses, bet objektīva

313nepieciešamība pēc tā, lai tiesa pieņemtu nolēmumu lietā, kurā

314nav strīda par tiesībām (sk.: Civilprocesa likuma komentāri.

315II daļa. Torgāns K. (zin. red.) Rīga: Tiesu namu

316aģentūra, 2012, 197. lpp.). Tātad raksturīgākā pazīme,

317ar ko sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmās lietas atšķiras no

318prasības tiesvedības kārtībā izskatāmajām lietām, ir tā, ka tajās

319nekad nav strīda par tiesībām. Proti, persona vēršas tiesā, lai

320tā konstatētu noteikta juridiska fakta vai tiesiskā stāvokļa

321esamību, nevis izšķirtu lietas dalībnieku strīdus par aizskartām

322tiesībām un ar likumu aizsargātām interesēm.

323Satversmes tiesa jau atzinusi, ka maksātnespējas procesa

324lietas ir specifiskas un atšķiras no vispārējā civilprocesuālajā

325kārtībā izskatāmajām lietām. Civilās tiesvedības būtība izpaužas

326galvenokārt tādējādi, ka, ievērojot pušu līdztiesības principu,

327tiek izšķirti to savstarpējie strīdi par aizskartām tiesībām un

328ar likumu aizsargātām interesēm. Prasības tiesvedības gadījumā

329tiesa izskata un izlemj lietas par strīdiem un dod objektīvu

330vērtējumu pušu iesniegtajiem pierādījumiem. Savukārt

331maksātnespējas lietas tiek izskatītas sevišķās tiesāšanas kārtībā

332un tajās nav strīda par tiesībām (sk. Satversmes tiesas

3332002. gada 17. janvāra sprieduma lietā

334Nr. 2001-08-01 secinājumu daļas 4. punktu).

335Tādējādi fiziskās personas maksātnespējas lietās tiesa konstatē

336personas mantisko stāvokli, nevis izšķir lietas dalībnieku

337strīdus par pienākumu izpildīt saistības. Šajās lietās nav strīda

338par to, ka persona ir uzņēmusies saistības, kuras tā nespēj

339izpildīt.

340Tomēr Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka, lai gan fiziskās

341personas maksātnespējas procesa lietas tiek izskatītas sevišķās

342tiesāšanas kārtībā, tomēr starp kreditoriem un parādnieku var

343rasties strīds par noteiktiem faktiem (sk. lietas materiālu

34417. lpp.). Šim viedoklim pievienojas arī Tiesībsargs,

345norādot, ka likumdevējam būtu jāparedz iespēja tiesas nolēmumu

346pārsūdzēt, jo starp pusēm var rasties strīds par to, vai

347parādnieks maksātnespējas procesā ir vai nav sniedzis nepatiesas

348ziņas kreditoriem, administratoram vai tiesai (sk. lietas

349materiālu 116. lpp.).

350Tiesību zinātnē atzīts, ka "starp lietas dalībniekiem var

351būt viedokļu dažādība par iesniegtā pieteikuma apmierināšanu vai

352noraidīšanu [..]. Bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka sevišķās

353tiesāšanas kārtībā izskatāmās lietas raksturo strīds par

354tiesībām. Strīdi lietas izskatīšanas gaitā nenozīmē, ka tie

355jāattiecina uz strīdiem par tiesībām" (sk.: Civilprocesa

356likuma komentāri. II daļa. Torgāns K. (zin. red.) Rīga:

357Tiesu namu aģentūra, 2012, 205. lpp.). Tādējādi tas, ka

358pieteikuma par bankrota procedūras pabeigšanu un fiziskās

359personas maksātnespējas procesa izbeigšanu izskatīšanas gaitā

360lietas dalībniekiem ir atšķirīgi viedokļi par faktiem, nenozīmē

361to, ka pastāvētu strīds par parādnieka maksātnespēju.

362Izskatot pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanu un

363fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, tiesa lemj,

364vai ir pamats fiziskās personas atbrīvošanai no atlikušajām

365parādsaistībām. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 177. panta

366pirmo daļu fizisko personu atbrīvo no parādsaistībām, ja tā ir

367izpildījusi savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu

368apmierināšanas plānu un Maksātnespējas likumā noteiktos

369pienākumus, kā arī bankrota procedūras laikā pilnībā segusi visas

370maksātnespējas procesa izmaksas. Savukārt tādā gadījumā, ja tiesa

371konstatē, ka fiziskā persona maksātnespējas procesā ir sniegusi

372nepatiesas ziņas tiesai, administratoram vai kreditoram, tiesa

373saskaņā ar Maksātnespējas likuma 179. panta trešās daļas

3741. punktu pieņem lēmumu izbeigt maksātnespējas procesu,

375neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām.

376Izlemjot jautājumu par to, vai atbrīvot parādnieku no

377atlikušajām parādsaistībām, tiesa neizšķir lietas dalībnieku

378strīdu par parādnieka pienākumu izpildīt saistības, bet gan,

379pārbaudot pierādījumus lietā, konstatē, vai pastāv Maksātnespējas

380likumā noteiktais pamats parādnieka atbrīvošanai no atlikušajām

381parādsaistībām. Ievērojot to, ka fiziskās personas maksātnespējas

382procesa mērķis ir veicināt fiziskās personas maksātspējas

383atjaunošanu un vienlaikus pēc iespējas pilnīgāk apmierināt

384kreditoru prasījumus no parādnieka mantas, parādnieks var tikt

385atbrīvots no atlikušajām parādsaistībām tikai tad, ja tas

386godprātīgi pildījis Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus.

387Fiziskās personas maksātspējas atjaunošana, to atbrīvojot no

388atlikušajām parādsaistībām, ir izņēmums no vispārējā principa, ka

389saistības ir jāpilda.

390Izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes

39192. panta pirmajam teikumam, jāņem vērā, ka ierobežojums,

392kas liedz pārsūdzēt lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu,

393neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām, nevis

394aizskar kreditoru tiesības, bet gan nodrošina to tiesības pēc

395iespējas pilnīgāk saņemt savu prasījumu apmierinājumu. Turklāt

396Maksātnespējas likumā noteiktā mērķa sasniegšanas labad saskaņā

397ar šā likuma 159. pantu tieši administratoram pēc fiziskās

398personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir pienākums

399uzraudzīt, kā fiziskā persona pilda tai Maksātnespējas likumā

400noteiktos pienākumus. Tādējādi tiesa, izlemjot jautājumu par

401parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām parādsaistībām, atkārtoti

402pārbauda tos pašus apstākļus, kurus jau izvērtējis

403administrators. Tiesai, izvērtējot pierādījumus un uzklausot

404administratora, parādnieka un citu ieinteresēto personu

405paskaidrojumus tiesas sēdē, jānodrošina taisnīgs tiesas process

406un jāpieņem atbilstošs lēmums.

407Līdz ar to fiziskās personas

408maksātnespējas procesa lietas ir sevišķa lietu kategorija, kuru

409ietvaros tiesā netiek pēc būtības izķirti lietas dalībnieku

410strīdi par tiesībām.

41112. Pieteikumā norādīts, ka lēmums par

412maksātnespējas procesa izbeigšanu, neatbrīvojot parādnieku no

413atlikušajām parādsaistībām, būtu pārsūdzams, jo citu parādniekam

414nelabvēlīgu tiesas nolēmumu pārsūdzības iespēju likumdevējs ir

415paredzējis (sk. lietas materiālu 12. lpp.).

416Ar Saeimā 2015. gada 12. februārī pieņemto likumu

417"Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā

4182015. gada 1. martā, Civilprocesa likuma

419363.27 panta ceturtā daļa tika izteikta šādā

420redakcijā: "Tiesas spriedums fiziskās personas

421maksātnespējas procesā nav pārsūdzams, izņemot spriedumu par

422fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu.

423Spriedumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma

424noraidīšanu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no

425šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas

426tiesvedības ierosināšanas pamatiem." Tādējādi pēc

427grozījumiem Civilprocesa likumā ir skaidri noteikts, ka tiesas

428spriedums par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma

429noraidīšanu ir pārsūdzams apelācijas kārtībā.

430Gan spriedums par fiziskās personas maksātnespējas procesa

431pieteikuma noraidīšanu, gan lēmums par maksātnespējas procesa

432izbeigšanu, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām

433parādsaistībām, rada personai nelabvēlīgas tiesiskās sekas.

434Proti, spriedums par fiziskās personas maksātnespējas procesa

435pieteikuma noraidīšanu liedz personai uzsākt maksātnespējas

436procesu un tādējādi, ja iespējams, atjaunot maksātspēju. Savukārt

437lēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu, neatbrīvojot

438parādnieku no atlikušajām parādsaistībām, ierobežo personas

439tiesības pieteikt savu maksātnespēju tikai noteiktā termiņā.

440Saskaņā ar 2010. gada 26. jūlija Maksātnespējas likuma

441130. panta 1. punktu fiziskās personas maksātnespējas

442process nav piemērojams vai pārtraucams personai, kura pēdējo

443triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa

444pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem

445kreditoriem.

446Tomēr tas apstāklis, ka likumdevējs savas rīcības brīvības

447ietvaros ir paredzējis tiesības pārsūdzēt spriedumu par fiziskās

448personas maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu, pats par

449sevi nebūt nenozīmē, ka pārsūdzības iespēja būtu jāparedz arī

450lēmumam par maksātnespējas procesa izbeigšanu, neatbrīvojot

451parādnieku no atlikušajām parādsaistībām.

452Apstrīdētā norma neparedzēja parādniekam tiesības pārsūdzēt

453tiesas lēmumu, ar kuru viņa kā fiziskās personas maksātnespējas

454process tika izbeigts, neatbrīvojot viņu no atlikušajām

455parādsaistībām. Tomēr parādniekam tika nodrošināts taisnīgs

456tiesas process tās instances tiesā, kas izskatīja pieteikumu par

457bankrota procedūras pabeigšanu un fiziskās personas

458maksātnespējas procesa izbeigšanu. Fiziskās personas

459maksātnespējas procesa lietas ir sevišķa lietu kategorija. Tiesa,

460konstatējusi to, ka parādnieks nav godprātīgi pildījis

461Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus, viņu neatbrīvoja no

462atlikušajām parādsaistībām. Šāds tiesas lēmums var sekmēt

463Maksātnespējas likuma mērķa sasniegšanu.

464Līdz ar to lēmums par fiziskās

465personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, neatbrīvojot

466parādnieku no atlikušajām parādsaistībām, nav tāds lēmums, kura

467pārsūdzības iespēju likumdevējam būtu pienākums nodrošināt, un

468apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam

469teikumam.

470Nolēmumu

471daļa

472Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

473Satversmes tiesa

474nosprieda:

475atzīt Civilprocesa likuma

476363.20 panta piekto daļu (redakcijā, kas bija

477spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim), ciktāl tā liedz

478parādniekam pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru izbeigts

479maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām

480parādsaistībām, par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

48192. panta pirmajam teikumam.

482Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

483Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

484Tiesas sēdes priekšsēdētājs

485A.Laviņš