4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam un 105. pantam.

Attiecībā uz Civilprocesa likuma kopējo sistēmu Tieslietu

ministrija norāda, ka vispār valsts nodevas neesot atmaksājamas.

Tomēr Civilprocesa likuma 37. pantā esot paredzēti izņēmuma

gadījumi, kad valsts nodeva atmaksājama, un šo gadījumu

uzskaitījums esot izsmeļošs. Apstrīdētās normas mērķis esot ļaut

personām atsevišķos izņēmuma gadījumos atgūt samaksāto valsts

nodevu un noteikt saprātīgu termiņu, kurā persona var iesniegt

pieteikumu par valsts nodevas atmaksu. Šis termiņš esot

ierobežots, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību. Taču tas esot

samērīgs un samērots ar vidējo tiesvedības ilgumu tiesās.

Apstrīdētās normas mērķis esot nodrošināt personai iespēju

atgūt samaksāto valsts nodevu gadījumā, kad tiesa strīdu nav

atrisinājusi, sastādot spriedumu. Persona vēršoties tiesā, lai

atrisinātu strīdu un rezultātā saņemtu spriedumu, kas var tikt

izpildīts. Gadījumā, kad strīds nav pakļauts tiesai, tā nevarot

šādu spriedumu taisīt un tiesvedība lietā esot jāizbeidz. Šādā

gadījumā nerodoties pamats, uz kura valsts varētu paturēt

samaksāto valsts nodevu. Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību

aizskārums esot radies netipiskos apstākļos, jo parasti tiesas

jautājumu par pakļautību atrisinot ātrāk.

Valsts varot neatmaksāt un paturēt personas samaksāto valsts

nodevu, ja tam ir leģitīms mērķis. Apstrīdētajā normā noteiktais

valsts nodevas atmaksas termiņš ticis pagarināts no viena gada

līdz trim gadiem ar mērķi nodrošināt to, lai personām izņēmuma

gadījumos, kad tiesvedība pārsniedz vienu gadu, būtu iespēja

saprātīgā termiņā atgūt samaksāto valsts nodevu. Šobrīd praksē

gandrīz neesot tādu gadījumu, kad apstrīdētajā normā noteiktais

termiņš būtu nokavēts. Kad šis termiņš bija vienu gadu ilgs, tad

gan tas bieži ticis nokavēts. Ja tomēr radusies tāda izņēmuma

situācija kā Pieteikuma iesniedzēju gadījumā, tad Civilprocesa

likuma 51. panta pirmā daļa pieļaujot nokavētā procesuālā termiņa

atjaunošanu.

Tieslietu ministrija nepiekrīt Saeimas viedoklim, ka

apstrīdētā norma neliedz atmaksāt valsts nodevu tādā gadījumā,

kāds ir Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskāruma gadījums,

un norāda, ka apstrīdētā norma skaidri nosaka brīdi, no kura

skaitāms pieteikuma par valsts nodevas atmaksu iesniegšanas

termiņš. Tas esot skaitāms no brīža, kad nodeva iemaksāta valsts

budžetā. Neesot skaidrs, kā, pēc Saeimas ieskata, tiesību

piemērotājam būtu jāaprēķina valsts nodevas atmaksas termiņš.