3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - lūdz izbeigt tiesvedību lietā, jo Pieteikuma

3iesniedzēju pamattiesību aizskārumu radījusi nevis apstrīdētā

4norma, bet gan tās nepareiza piemērošana konkrētajā gadījumā.

5Valsts nodeva esot obligāts valsts budžetā ieskaitāms

6maksājums par valsts institūcijas veicamo darbību, kas izriet no

7šīs institūcijas funkcijām. Pēc vispārējiem civilprocesa

8noteikumiem valsts nodevas netiekot atmaksātas. Savukārt

9Civilprocesa likuma 37. panta pirmajā daļā esot paredzēti

10izņēmumi no šā vispārējā principa, proti, gadījumi, kad samaksāto

11nodevu valsts tomēr atmaksā no budžeta līdzekļiem pilnīgi vai

12daļēji. Šajā tiesību normā ietvertais valsts nodevas atmaksāšanas

13gadījumu uzskaitījums esot izsmeļošs. Piemēram, atbilstoši

14Civilprocesa likuma 37. panta pirmās daļas 3. punktam samaksātā

15valsts nodeva esot atmaksājama pilnīgi tad, ja tiesvedība

16civillietā izbeigta, secinot, ka prasības pamatā nav

17civiltiesiska strīda un lieta nav pakļauta izskatīšanai

18vispārējās jurisdikcijas tiesā, kā tas bijis Pieteikuma

19iesniedzēju gadījumā.

20Savukārt apstrīdētā norma nosakot pamatu atteikumam atmaksāt

21samaksāto valsts nodevu tad, ja pieteikums par tās atmaksu

22iesniegts vēlāk nekā triju gadu laikā no valsts nodevas summas

23iemaksas valsts budžetā. Triju gadu termiņu apstrīdētajā normā

24likumdevējs esot noteicis ar Grozījumiem. No likumprojekta

25"Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 1078/Lp 11)

26sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) esot

27secināms, ka apstrīdētā norma grozīta, pagarinot tajā noteikto

28viena gada termiņu līdz trim gadiem, tāpēc, ka tiesvedības bieži

29vien bijušas ilgākas par vienu gadu un līdz ar to šāda nodevas

30atmaksas institūta izmantošana neesot bijusi iespējama. Tāpat

31Civilprocesa likumā noteiktais samaksātās valsts nodevas atmaksas

32termiņš tobrīd atšķīries no likuma "Par nodokļiem un

33nodevām" 16. panta 10. punktā un Zemesgrāmatu likuma

34106.1 pantā noteiktā par valsts nodevas atmaksu tad,

35ja pieteikums iesniegts triju gadu laikā no tās iemaksas valsts

36budžetā.

37Saeima norāda, ka tiesiskā situācija, kurā nonākuši Pieteikuma

38iesniedzēji, nešaubīgi uzskatāma par netipisku, jo īpaši tādēļ,

39ka tiesvedība viņu prasības lietā izbeigta kasācijas instancē,

40konstatējot, ka prasības pamatā nav civiltiesiska strīda un lieta

41nav pakļauta izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā

42Civilprocesa likumā noteiktajā prasības kārtībā. Tas, ka tikai

43trešajā tiesu instancē tiek izlemts jautājums par to, vai lietas

44izskatīšana ir pakļauta tiesai, jau pats par sevi liecinot, ka

45šis jautājums bijis tiesiski komplicēts un tiesvedība bijusi

46ilgstoša.

47Tiesiskā stabilitāte esot būtiska tiesiskās drošības principa

48sastāvdaļa, kas citstarp prasot noregulētu tiesvedības procesu un

49tiesiski noturīgas sekas attiecībā uz dažādiem tā aspektiem. Ar

50apstrīdēto normu likumdevējs esot garantējis tiesisko drošību un

51paredzamību gadījumā, kad pieteikums par valsts nodevas atmaksu

52iesniegts tiesā triju gadu laikā no summas iemaksas valsts

53budžetā.

54Tomēr netipiskos gadījumos tiesai esot tiesības atkāpties no

55paredzēto tiesisko seku īstenošanas, tiecoties uz to, lai panāktu

56taisnīgumu - demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas

57galīgo mērķi. Viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt

58samērīguma pārbaude tad, ja ar tiesas nolēmumu tiek ierobežotas

59personas pamattiesības, konkrētajā gadījumā - tiesības uz

60īpašumu. Kā redzams no pieteikumam pievienotajiem tiesu

61nolēmumiem, Pieteikuma iesniedzēju gadījumā tiesas šādu pārbaudi

62neesot veikušas.

63Lai tiktu sasniegts taisnīgs rezultāts, tiesību normas

64piemērotājam esot pienākums normu iztulkot atbilstoši augstāka

65juridiska spēka tiesību normām. Tiesiskā valstī vispārējās

66jurisdikcijas tiesas esot efektīvs mehānisms - tās, izvērtējot

67katru individuālo gadījumu, varot konstatēt, vai ir ievērots

68saprātīgs līdzsvars starp konkrētās personas tiesībām un

69sabiedrības interesēm.

70Piemērojot apstrīdēto normu atbilstoši Satversmei, nevajadzētu

71būt tā, ka šī norma liegtu atmaksāt valsts nodevu Pieteikuma

72iesniedzējiem, ja no viņu lietas faktiskajiem apstākļiem

73izrietētu šāda nepieciešamība.

74Pēc Saeimas ieskata, Satversmes tiesa izskata lietas par

75apstrīdēto normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību

76normām, bet nav tiesīga izvērtēt vispārējās jurisdikcijas tiesas

77veikto normas interpretāciju. Pat tiesību normas kļūdaina

78piemērošana neesot pamats tās izvērtēšanai Satversmes tiesā.