7. pants

Saeima atbildes rakstā ir lūgusi Satversmes tiesu

izbeigt tiesvedību lietā, pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, kas noteic, ka

tiesvedību var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai gadījumos,

kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama. No Satversmes

91. panta pirmā teikuma neizrietot valsts pienākums

nodrošināt vienādu attieksmi pret Pieteikuma iesniedzējas

norādītajām personu grupām, jo tās, pēc Saeimas ieskata, atrodas

atšķirīgos apstākļos.

Ja ir sniegti argumenti par tiesvedības izbeigšanu, Satversmes

tiesa tos izvērtē visupirms (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2016. gada 27. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2015-22-01 12. punktu). Lūgums par tiesvedības

izbeigšanu pēc būtības ir balstīts viedoklī, ka Pieteikuma

iesniedzējas identificētās personu grupas nav savstarpēji

salīdzināmas. Satversmes tiesas judikatūrā nostiprināts, ka, lai

pārbaudītu, vai ir ievērots vienlīdzības princips, visupirms

jānoskaidro, vai un kuras personu grupas atrodas vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2017. gada 15. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2016-11-01 15. punktu). Tādējādi Saeimas

paustie argumenti ir pārbaudāmi, izskatot lietu pēc būtības.

Līdz ar to Satversmes tiesai nav

pamata piemērot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 6. punktu un tiesvedība lietā ir turpināma.