8. pants

Satversmes 91. panta pirmais teikums nosaka:

"Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas

priekšā." Tajā ir ietverts vienlīdzības princips, kas

garantē vienotas tiesiskās kārtības pastāvēšanu. Tā uzdevums ir

nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā

likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu

piemērots bez jebkādām privilēģijām (sk. Satversmes

tiesas 2019. gada 7. novembra sprieduma lietā

Nr. 2018-25-01 16. punktu). Vienlīdzības princips

liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga

pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Šis princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret

personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj

atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos

apstākļos, ja tai ir objektīvs un saprātīgs pamats (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 11. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2017-10-01 18. punktu).

Atšķirīgai attieksmei nav objektīva un saprātīga pamata, ja tai

nav leģitīma mērķa vai ja nav samērīgas attiecības starp

izraudzītajiem līdzekļiem un nospraustajiem mērķiem (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2017-25-01 25. punktu).

Pieteikuma iesniedzējas izskatāmās lietas pamatā esošajā

situācijā atzīts, ka par apelācijas sūdzību samaksātā valsts

nodeva personai nav atmaksājama, jo konkrētā tiesiskā situācija

neatbilst nevienam Civilprocesa likuma 37. panta pirmajā

daļā paredzētajam gadījumam, kad valsts nodeva ir

atmaksājama.

Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka, vērtējot tiesību normas

atbilstību Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam

vienlīdzības principam, neesot rodams saprātīgs un objektīvs

pamats noteikt atšķirīgu attieksmi salīdzināmās situācijās,

proti, paredzēt valsts nodevas atmaksu, ja tiesa atsakās pieņemt

pieteikumu, savukārt apelācijas sūdzības pieņemšanas atteikuma

gadījumā valsts nodevas atmaksu neparedzēt.

Lai pārbaudītu, vai ir ievērots vienlīdzības princips,

noskaidro:

1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos;

2) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu

attieksmi pret šīm personām;

3) vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos

paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu;

4) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma

princips (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada

29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306

11. punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesai visupirms ir jānoskaidro, vai un

kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.