4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu

ministrija - norāda, ka Satversmes tiesas 2022. gada

23. februāra spriedumā lietā Nr. 2021-22-01 paustās

atziņas varētu tikt attiecinātas arī uz apstrīdēto normu.

Ar minēto Satversmes tiesas spriedumu Civilprocesa likuma

444.1 panta trešās daļas otrais teikums

redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. marta līdz

2021. gada 19. aprīlim, un Civilprocesa likuma

43.1 panta otrās daļas otrais teikums, ciktāl šīs

normas neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības

lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt

drošības naudu par blakus sūdzības iesniegšanu, esot atzīti par

neatbilstošiem Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Spriedumā lietā Nr. 2021-22-01 paustās atziņas varētu tikt

attiecinātas arī uz izskatāmajā lietā apstrīdēto normu, kas tāpat

kā drošības naudas gadījumā neparedz privāto tiesību juridiskajai

personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no

tiesas izdevumu samaksas. Spriedumā lietā Nr. 2021-22-01

paustās atziņas kopumā liecinot par to, ka likumā būtu jāpastāv

iespējai juridiskai personai lūgt tiesu lemt par tās atbrīvošanu

no tiesas izdevumu samaksas. Tomēr pat šajā gadījumā tam

nevajadzētu nozīmēt to, ka likumdevējam būtu jāparedz tāds

regulējums, atbilstoši kuram privāto tiesību juridiskā persona,

tiklīdz tā apgalvo, ka tai esot finansiālas grūtības un tādēļ tā

nevarot samaksāt tiesas izdevumus, būtu no tiem atbrīvojama.