8. pants

Pieaicinātā persona - zvērināts advokāts

Mg. iur. Māris Meļķisis - uzskata, ka apstrīdētā

norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Izskatāmā lieta esot līdzīga lietai Nr. 2021-22-01, tādēļ

visupirms būtu lietderīgi konkretizēt izskatāmā prasījuma

robežas. Proti, būtu jāprecizē, vai izskatāmajā lietā izdarītie

secinājumi tiks attiecināti uz tiesībām lūgt atbrīvojumu tikai no

tām valsts nodevām, kas aprēķinātas atbilstoši Civilprocesa

likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta noteikumiem,

vai arī būs vienādā mērā attiecināmi uz visām valsts nodevām

neatkarīgi no tā, uz kuras Civilprocesa likuma 34. panta

daļas pamata šīs nodevas aprēķinātas. Tas esot svarīgi, jo

Civilprocesa likuma 34. pantā dažādām lietu kategorijām

paredzēti pēc būtības pieci dažādi valsts nodevu aprēķināšanas

mehānismi, kā arī dažādi valsts nodevu apmēri. Tāpat esot jāņem

vērā, ka apstrīdētā norma regulē ne tikai atbrīvošanu no valsts

nodevas, bet arī atbrīvošanu no cita veida tiesas izdevumu

samaksas valsts ienākumos, kā arī nosaka fiziskās personas

tiesības lūgt ne tikai to atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas,

bet arī atlikt tai valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu

samaksu vai sadalīt to termiņos.

Esot svarīgi definēt kritērijus, kuri jāņem vērā tiesām,

lemjot par privāto tiesību juridisko personu atbrīvošanu no

valsts nodevas samaksas. Turklāt, definējot šos kritērijus, būtu

ievērojami vairāki pamatnoteikumi. Pirmkārt, būtu nošķiramas tās

privāto tiesību juridiskās personas, kuras nav dibinātas peļņas

gūšanas nolūkā un nav pakļautas Komerclikuma tiesiskajam

regulējumam. Tiesām būtu piešķirama lielāka rīcības brīvība,

lemjot par šo personu atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas.

Savukārt attiecībā uz privāto tiesību juridiskajām personām -

komersantiem - kritēriji būtu nosakāmi tādā veidā, lai neizdarītu

pārāk plašus izņēmumus no maksātspējas prezumpcijas un nenonāktu

pretrunā ar spēkā esošā maksātnespējas regulējuma mērķiem.

Vajagot vērtēt ne tikai juridiskās personas mantisko stāvokli,

bet vienlaikus arī finanšu līdzekļu nepietiekamības iemeslus.

Savukārt vērtējot finanšu līdzekļu nepietiekamības iemeslus, būtu

nodalāmi tādi iemesli, kas saistīti: 1) ar vispārējo situāciju

tirgū, kā, piemēram, šobrīd aktuālā inflācija, un 2) ar paša

komersanta neveiksmīgu komercdarbības plānošanu, kuras rezultātā

finanšu līdzekļu nepietiekamība nekādi nav saistīta ar to

tiesvedību, kurā tiek lūgts atbrīvojums no valsts nodevas. Proti,

kā galvenais kritērijs būtu vērtējama tieši tiesvedības ietvaros

izskatāmā strīda, sakarā ar kuru tiek lūgts atbrīvojums no valsts

nodevas samaksas, cēloniskais sakars ar finanšu līdzekļu

nepietiekamību.

Līdz ar kritēriju noteikšanu būtu izvērtējams arī Civilprocesa

likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta

"f" apakšpunkts, ciktāl, piemērojot šajā normā

ietverto valsts nodevas aprēķināšanas mehānismu, var tikt

aprēķināta tik nesamērīgi liela valsts nodeva, ka to nevarētu

samaksāt pat sekmīgi strādājoši komersanti. Neesot saskatāms

pamats tam, kāpēc arī Civilprocesa likuma 34. panta pirmās

daļas 1. punkta "f" apakšpunktā nav noteikts

maksimālais nodevas apmērs.