383. pantsjuridiskās personas statusu piešķir mantojumam.

juridiskās personas statusu piešķir mantojumam.

1Mantojums kļūst par juridisko personu mantojuma atstājēja nāves

2brīdī un kā tāds turpina pastāvēt tik ilgi, līdz mantinieki ir

3pieņēmuši un ieguvuši mantojumu, paši iegūstot mantojuma

4atstājēja tiesības un uzņemoties viņa saistības (sk.

5Civillikuma 701. pantu). Turklāt tiesības vērsties tiesā, lai

6aizsargātu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības,

7piemīt arī personālsabiedrībām, kurām nav juridiskās personas

8statusa. Proti, saskaņā ar Komerclikuma 90. un 118. pantu

9pilnsabiedrība un komandītsabiedrība var būt prasītāja un

10atbildētāja tiesā.

11Tātad Latvijas tiesību sistēmā juridiskās personas statuss ir

12piešķirts dažādiem tiesību subjektiem - gan tādiem, kas dibināti

13nolūkā gūt peļņu, gan tādiem, kuri pastāv citu, ar peļņas gūšanu

14nesaistītu mērķu labad. Turklāt ir būtiski atzīmēt, ka arī tāda

15juridiskā persona, kas dibināta peļņas gūšanas nolūkā, lai gan

16nav pasludināts tās maksātnespējas process, tomēr var nonākt

17finansiālās grūtībās, kas ietekmētu tās spēju samaksāt drošības

18naudu. Arī izskatāmajā gadījumā nebija saskaņā ar Maksātnespējas

19likumu pasludināts Pieteikuma iesniedzējas maksātnespējas

20process, taču tai bija radušās finansiālas grūtības, kuru dēļ tā

21nespēja samaksāt drošības naudu par blakus sūdzības iesniegšanu.

22No lietas materiāliem un Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamās

23informācijas izriet, ka rezultātā tika pieņemts lēmums par

24atteikšanos pieņemt Pieteikuma iesniedzējas blakus sūdzību

25(sk. lietas materiālu 1. sēj. 17.-24. lp.).

26Līdz ar to, nevērtējot konkrētas privāto tiesību juridiskās

27personas spēju veikt pieprasīto maksājumu, nav iespējams

28apgalvot, ka tai ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai samaksātu

29drošības naudu par blakus sūdzības iesniegšanu. Lai gan privāto

30tiesību juridiskajai personai ir jābūt spējīgai plānot savus

31finanšu līdzekļus, lai varētu segt savus izdevumus, tomēr

32jautājumā par tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu nav objektīva

33pamata pieņēmumam, ka ikvienai privāto tiesību juridiskajai

34personai jāspēj nodrošināt finanšu līdzekļus, kas nepieciešami,

35lai samaksātu drošības naudu par blakus sūdzības iesniegšanu.

36Šāds pieņēmums var radīt tādu demokrātiskā tiesiskā valstī

37nepieļaujamu situāciju, ka personai nav iespējas īstenot savas

38tiesības uz taisnīgu tiesu un panākt taisnīga lēmuma pieņemšanu,

39jo tai nav šā maksājuma veikšanai nepieciešamo finanšu

40līdzekļu.

41Turklāt jāņem vērā, ka ne vienmēr privāto tiesību juridiskajai

42personai tiesas aizsardzība būs nepieciešama savu tiesību un ar

43likumu aizsargāto interešu aizsardzībai. Piemēram, biedrība ir

44tiesīga vērsties tiesā arī nolūkā izmantot tai Biedrību un

45nodibinājumu likuma 10. panta otrajā daļā noteiktās tiesības

46aizstāvēt savu biedru, tostarp fizisko personu, tiesības vai ar

47likumu aizsargātās intereses. Līdz 2015. gada 3. decembrim, kad

48stājās spēkā 2015. gada 29. oktobra likums "Grozījumi

49Civilprocesa likumā", biedrības uz Civilprocesa likuma 43.

50panta pirmās daļas 5. punkta pamata bija atbrīvotas no drošības

51naudas samaksas. Pēc šiem grozījumiem Civilprocesa likuma 43.

52panta pirmās daļas 5. punkts tiek piemērots tādējādi, ka

53biedrība, pat ja tā īsteno savu biedru interešu aizstāvību, nav

54uz likuma pamata atbrīvota no šā maksājuma veikšanas (sk.,

55piemēram, Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 24. aprīļa lēmumu lietā

56Nr. C30677817 un Senāta rīcības sēdes 2019. gada 31. janvāra

57lēmumu lietā Nr. SKC-480/2019). Tiesību normu nevar izprast

58ārpus tiesību sistēmas, kurā tā funkcionē. Tādēļ atbilstoši tiesu

59praksei šāda privāto tiesību juridiskā persona gadījumā, ja tā

60būs nonākusi finansiālās grūtībās, nevarēs pretendēt uz

61atbrīvojumu no pienākuma samaksāt drošības naudu par blakus

62sūdzības iesniegšanu. Tādējādi var tikt ietekmētas šādas personas

63iespējas aizsargāt taisnīgā tiesā ne tikai savas, bet arī citu

64personu, tostarp fizisko personu, tiesības un likumiskās

65intereses.

6613.1.2. Saeima un lietā pieaicinātās personas -

67tiesībsargs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente

68Dr. iur. Daina Ose un zvērināts advokāts Mg. iur.

69Māris Meļķisis - norāda, ka izskatāmajā lietā nozīme ir arī tam

70apstāklim, ka gadījumā, ja blakus sūdzība ir pamatota, iemaksātā

71drošības nauda personai tiek atmaksāta. Saeima vērš uzmanību arī

72uz to, ka blakus sūdzības izskatīšana prasa salīdzinoši īsāku

73laiku nekā lietas izskatīšana pēc būtības, tāpēc pamatotas

74sūdzības gadījumā privāto tiesību juridiskajai personai rodoties

75tikai īslaicīga rakstura izdevumi (sk. lietas materiālu 1.

76sēj. 64., 83., 122. un 129. lp.).

77Kā secināts iepriekš, drošības naudas mērķis ir sekmēt to, lai

78personas procesuālās tiesības izmanto godprātīgi, jo blakus

79sūdzības iesniegšana kavē lietas pamatā esošā civiltiesiskā

80strīda izšķiršanu pēc būtības. Tāpēc nolūkā veicināt to, ka

81lietas dalībnieks iesniedz pārdomātu un pamatotu sūdzību,

82Civilprocesa likuma 43.2 panta pirmajā daļā ir

83noteikts, ka sūdzības noraidīšanas gadījumā drošības nauda netiek

84atmaksāta. Savukārt drošības nauda tiek atmaksāta pilnā apjomā

85tad, ja tiesa sūdzību apmierina vai apmierina kādā tās daļā.

86Tomēr iespējamība, ka drošības nauda var tikt atmaksāta, nemaina

87faktu, ka privāto tiesību juridiskajai personai, iesniedzot

88blakus sūdzību, par to ir jāsamaksā.

89Tādējādi šāds regulējums pats par sevi nav vērsts uz to, lai

90tiesas lēmuma pārsūdzības procesā nodrošinātu tiesas pieejamību

91un ļautu panākt taisnīga lēmuma pieņemšanu arī tām privāto

92tiesību juridiskajām personām, kurām nav pietiekamu finanšu

93līdzekļu, lai samaksātu drošības naudu par blakus sūdzības

94iesniegšanu.

95Jāņem vērā arī tas, ka apstrīdētā norma ir saistīta ar

96pienākumu maksāt drošības naudu par blakus sūdzības iesniegšanu

97dažādās tiesvedības procesa stadijās. Proti, līdz ar blakus

98sūdzību tiesai nākas izšķirt dažādus iepriekšējus un blakus

99jautājumus, kas radušies gan pirms prasības celšanas, gan arī

100pašā tiesas procesa laikā, gan arī pēc sprieduma pasludināšanas

101saistībā ar tā izpildi (sk.: Ose D., Jonikāns V. Civilprocesa

102likuma 441. panta komentārs. Grām.: Torgāns K., Laviņš A. (zin.

103red.) Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.-60.1