4. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas Augstākā

tiesa - norāda uz nemitīgi pieaugošo Civillietu departamentā

saņemto un neizskatīto lietu skaitu un pauž uzskatu, ka

apstrīdētā norma esot saprātīgs, samērīgs, loģisks un konsekvents

solis, kas palīdz nodrošināt Civillietu departamenta pienācīgu

darbu. Raugoties gan no tiesas, gan no procesa dalībnieka

viedokļa, esot jāatzīst, ka apstrīdētā norma veicina civilprocesa

efektivitāti un procesuālo ekonomiju. Apstrīdētā norma ļaujot

Senātam izmantot pieejamos resursus to problēmu risināšanai,

kurām nepieciešama padziļināta izpēte. Turklāt Augstākā tiesa

norāda, ka Satversmes tiesa lietā Nr. 2007-22-01 esot

vēlējuma izteiksmē ietvērusi priekšlikumu par apstrīdētās normas

ieviešanu.

Augstākā tiesa uzsver, ka, izlemjot jautājumu par lietas

nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā, nepieciešams iepazīties

ar visiem lietā esošajiem materiāliem, tāpēc senatoru kolēģijas

lēmuma pieņemšanas process esot pielīdzināms lietas izskatīšanai

rakstveida procesā. Būtiski esot tas, ka senatoru kolēģijā, kas

rīcības sēdē izskata pieteikumu, ietilpst senatori - tie paši

tiesneši, kuri izskata lietas kasācijas instances tiesas sēdē.

Turklāt kasācijas tiesvedības ierosināšana nevarot tikt atteikta,

ja lietā ir neskaidrs, apšaubāms tiesas spriedums un senatoru

kolēģija nav pārliecināta par tā tiesiskumu.

Augstākā tiesa piekrīt Saeimas argumentiem par jēdziena

"taisnīga tiesa" interpretāciju, kā arī vērš Satversmes

tiesas uzmanību uz to, ka Satversmes 92. pants negarantējot

tiesības uz vairākpakāpju pārsūdzību. Turklāt apstrīdētā norma

neierobežojot tiesības iesniegt kasācijas sūdzību, bet tikai

precizējot un paplašinot Senāta rīcības sēdes funkcijas sūdzību

izskatīšanā.