9. pants

Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka:

"Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

intereses taisnīgā tiesā."

Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes 92. panta

pirmo teikumu, ir atzinusi, ka tajā minētais jēdziens

"taisnīga tiesa" ietver divus aspektus, proti, taisnīga

tiesa kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietu,

un taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs

process, kurā lieta tiek izskatīta (sk. Satversmes tiesas

2002. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2001-10-01

secinājumu daļas 2. punktu un 2006. gada

20. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01

9.3. punktu).

Taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs

tiesas process aptver vairākus elementus - savstarpēji saistītas

tiesības. Tajā ietilpst, piemēram, tiesības uz pieeju tiesai,

pušu līdztiesības un sacīkstes princips, tiesības tikt

uzklausītam, tiesības uz motivētu tiesas spriedumu, tiesības uz

pārsūdzību (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

5. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-04-01 8.2. punktu

un 2010. gada 17. maija sprieduma lietā

Nr. 2009-93-01 8.3. punktu).

Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību saturu, jāņem

vērā Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā.

Starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas prakse

konstitucionālo tiesību līmenī kalpo par interpretācijas

līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas valsts principu

saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto

pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija

sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas

5. punktu un 2007. gada 18. oktobra sprieduma

lietā Nr. 2007-03-01 11. punktu). Valsts pienākums

ņemt vērā starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā izriet no

Satversmes 89. panta, kas noteic, ka valsts atzīst un

aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un

Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Šis pants skaidri

norāda uz to, ka konstitucionālā likumdevēja mērķis ir bijis

panākt Satversmē ietverto cilvēktiesību normu harmoniju ar

starptautiskajām cilvēktiesību normām (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma

lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 5. punktu un

2007. gada 18. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2007-03-01 11. punktu).

Izskatāmajā lietā Satversmes 92. panta pirmais teikums ir

vērtējams kopsakarā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 6. pantu, kā

arī tā piemērošanas praksi Eiropas Cilvēktiesību tiesā.