1. pants

Saeima 1998. gada 14. oktobrī pieņēma Civilprocesa

likumu, kas stājās spēkā 1999. gada 1. martā. Civilprocesa likuma

57. nodaļa regulē tiesvedību kasācijas instances tiesā. Šajā

nodaļā ietilpstošais 464. pants tā sākotnējā redakcijā noteica

kārtību, kādā Augstākās tiesas Senāta senatoru kolēģija rīcības

sēdē izlemj jautājumu par civillietas nodošanu izskatīšanai

kasācijas kārtībā.

Saeima 2008. gada 22. maijā pieņēma likumu "Grozījumi

Civilprocesa likumā", ar kuru citstarp tika grozīts

Civilprocesa likuma 57. nodaļā ietvertais tiesiskais regulējums.

Kopš attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās 2008. gada 1. jūlijā

Civilprocesa likuma 464. pants noteic kārtību, kādā tiek izlemts

jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu civillietā.

Ar 2012. gada 15. marta likumu "Grozījumi Civilprocesa

likumā", kas stājās spēkā 2012. gada 1. aprīlī, Civilprocesa

likuma 464. pants tika papildināts ar 4.1 daļu.

Redakcijā, kas ir spēkā no 2016. gada 13. jūlija, Civilprocesa

likuma 464. panta 4.1 daļa (turpmāk - apstrīdētā

norma) noteic, ka šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un

septītajā daļā minēto lēmumu, proti, lēmumu par kasācijas

tiesvedības ierosināšanu, par atteikšanos ierosināt kasācijas

tiesvedību, par lietas nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā

Augstākās tiesas paplašinātā sastāvā un par atteikšanos pieņemt

blakus sūdzību var sastādīt rezolūcijas veidā, ievērojot šā

likuma 229. panta otrajā daļā noteikto.

Civilprocesa likuma 229. panta otrā daļa redakcijā, kas ir

spēkā no 2015. gada 3. decembra, nosaka: "Lēmumu sastāda

atsevišķa procesuālā dokumenta veidā vai ieraksta tiesas sēdes

protokolā un pasludina pēc tā pieņemšanas. Šajā likumā

paredzētajos gadījumos lēmumu var sastādīt rezolūcijas veidā.

Tādā gadījumā norāda tikai lēmuma pieņemšanas laiku un vietu,

tiesas nosaukumu un sastāvu, kā arī tiesas vai tiesneša

nolēmumu."