12. pants

J. Pīlāts lūdz apturēt Kurzemes apgabaltiesas 2018.

gada 18. maija sprieduma lietā Nr. C04323709 (turpmāk - Kurzemes

apgabaltiesas spriedums) izpildi līdz Satversmes tiesas

spriedumam izskatāmajā lietā.

Satversmes tiesas likuma 19.2 panta piektā daļa

noteic, ka konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) iesniegšana

neaptur tiesas nolēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad

Satversmes tiesa lēmusi citādi. Minētās tiesību normas mērķis

visupirms ir novērst iespēju, ka personas, kuras neapmierina

nolēmums attiecīgajā civillietā, krimināllietā vai

administratīvajā lietā, izmantotu konstitucionālo sūdzību kā

sprieduma izpildes novilcināšanas līdzekli (sk. Satversmes

tiesas 2005. gada 21. augusta rīcības sēdes lēmumu lietās Nr.

2005‑12‑03 un Nr. 2005‑20‑01).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nolēmuma izpildes apturēšana

uzskatāma par ārkārtēju tiesas procesa līdzekli, kas piemērojams

vienīgi svarīgu mērķu sasniegšanai, piemēram, lai nodrošinātu

personas tiesību aizsardzību tādos gadījumos, kad nolēmuma

izpilde attiecīgajā vispārējās jurisdikcijas tiesas lietā pirms

Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās varētu padarīt

neiespējamu Satversmes tiesas nolēmuma izpildi vai radīt būtisku

kaitējumu pieteikuma iesniedzējam (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2017. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017‑10‑01 13.

punktu).

Tādējādi, lemjot par lūgumu apturēt tiesas nolēmuma izpildi,

Satversmes tiesa izvērtē: 1) vai pieteikumā ir sniegts šāda

lūguma pamatojums; 2) vai lietā pastāv tādi apstākļi, kuru dēļ

nolēmuma izpilde pirms Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās

varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas nolēmuma izpildi vai

radīt pieteikuma iesniedzējam tādu būtisku kaitējumu, kas

traucētu aizsargāt viņa pamattiesības Satversmes tiesā

ierosinātās lietas ietvaros (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2014. gada 19. jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. 2014-09-01

4. un 5. punktu un 2017. gada 28. novembra rīcības sēdes lēmuma

lietā Nr. 2017-23-01 6. punktu).

J. Pīlāts jau savā konstitucionālajā sūdzībā lūdza apturēt

Kurzemes apgabaltiesas sprieduma izpildi. Izvērtējusi šo lūgumu,

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2019. gada 19. septembra lēmumā par

lietas ierosināšanu to noraidīja. Satversmes tiesas 3. kolēģija

secināja, ka nepastāv tādi apstākļi, kuru dēļ minētā sprieduma

izpilde varētu radīt Pieteikuma iesniedzējam tādu būtisku

kaitējumu, kas traucētu aizsargāt viņa pamattiesības Satversmes

tiesā ierosinātās lietas ietvaros, un norādīja, ka tā nav guvusi

apstiprinājumu tam, ka Kurzemes apgabaltiesas sprieduma izpilde

varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas nolēmuma

izpildi.

J. Pīlāta rakstveida viedoklī ietvertais lūgums par Kurzemes

apgabaltiesas sprieduma izpildes apturēšanu ir pamatots ar tiem

pašiem argumentiem, kas bija norādīti viņa konstitucionālajā

sūdzībā. Papildus J. Pīlāts norādījis vienīgi to, ka lietas

apstākļi esot mainījušies kopš brīža, kad tika izskatīts viņa

sākotnējais lūgums, proti, Satversmes tiesa lietas sagatavošanas

gaitā esot ieguvusi papildu informāciju, un atsevišķas

pieaicinātās personas uzskatot, ka apstrīdētā norma neatbilst

Satversmei.

Tas, ka Satversmes tiesa lietas sagatavošanas laikā ir

pieprasījusi pieaicināto personu viedokļus un pieprasījusi lietas

objektīvai un vispusīgai izskatīšanai nepieciešamo informāciju,

nenozīmē, ka būtu mainījušies tie apstākļi, kas var būt par

pamatu sprieduma izpildes apturēšanai atbilstoši Satversmes

tiesas likuma 19.2 panta piektajai daļai. Tādējādi

Satversmes tiesai nav pamata izdarīt citādus secinājumus nekā

tie, ko sakarā ar J. Pīlāta iepriekš izteikto lūgumu jau bija

izdarījusi Satversmes tiesas 3. kolēģija.

Līdz ar to J. Pīlāta lūgums par

Kurzemes apgabaltiesas sprieduma izpildes apturēšanu ir

noraidāms.