Par Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma

neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Apstrīdētā norma ir piemērojama vairākiem atšķirīgiem

Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas rīcības sēdes lēmumu veidiem.

Proti, saskaņā ar apstrīdēto normu rezolūcijas veidā, ievērojot

Civilprocesa likuma 229. panta otrās daļas noteikumus, var

sastādīt lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, par

atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, par lietas nodošanu

izskatīšanai kasācijas kārtībā Augstākās tiesas paplašinātā

sastāvā, kā arī par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību.

Izskatot lietu, kas ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības,

Satversmes tiesai jāņem vērā Satversmes tiesas likuma prasības un

jāizvērtē apstrīdētās normas satversmība tiktāl, ciktāl tas

nepieciešams konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību

aizsardzībai. Tāpat tiesai ir jāievēro vienlīdzības princips un

jāvērtē visu to personu situācija, kuras atrodas vienādos un

salīdzināmos apstākļos ar konstitucionālās sūdzības iesniedzēju.

Ja konstitucionālajā sūdzībā apstrīdētā tiesību norma ir

piemērojama vairākām atšķirīgām situācijām, Satversmes tiesai

jāprecizē, ciktāl tā izvērtēs apstrīdēto normu (sal. sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 13. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2014‑02‑01 9. punktu).

No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikumu iesniedzēji

pārsūdzējuši civillietās pieņemtus spriedumus kasācijas kārtībā.

Lēmumi par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību pēc

Pieteikumu iesniedzēju kasācijas sūdzībām tika sastādīti,

nenorādot tajos motivāciju (sk. lietas materiālu 1. sēj. 33.

lp., 2. sēj. 136. lp., 3. sēj. 43. un 129.-130. lp., 4. sēj.

95.-98. lp., 5. sēj. 88. lp., 6. sēj. 111.-114. lp. un 7. sēj.

20.-21. lp.). Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā

norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo

rezolūcijas veidā sastādīti lēmumi par atteikšanos ierosināt

kasācijas tiesvedību nesaturot motivāciju un tādēļ ne kasācijas

sūdzības iesniedzēji, ne sabiedrība kopumā nevarot noskaidrot

tiesnešu kolēģiju argumentus, uz kuru pamata tās pieņēmušas šādus

lēmumus.

Tātad Pieteikumu iesniedzēji izsaka iebildumus vienīgi pret

to, ka saskaņā ar apstrīdēto normu rezolūcijas veidā var tikt

sastādīts lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas

tiesvedību.

Līdz ar to izskatāmajā lietā apstrīdētās normas atbilstība

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam vērtējama tiktāl, ciktāl

apstrīdētā norma attiecas uz lēmumu par atteikšanos ierosināt

kasācijas tiesvedību.