7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu advokātu

kolēģija - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

92. panta pirmajam teikumam.

Atbilstoši Satversmes 92. panta pirmajam teikumam valstij esot

jānodrošina personas tiesības uz motivētu tiesas nolēmumu, tai

skaitā kasācijas instances tiesā. Lietā Nr. 2017-23-01 Satversmes

tiesa jau esot atzinusi par neatbilstošu Satversmes 92. panta

pirmajam teikumam tādu tiesisko regulējumu, kas ļāva lēmumā par

atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā

nenorādīt tā motivāciju. Satversmes tiesas secinājumi minētajā

lietā esot attiecināmi arī uz izskatāmo lietu, jo gan

civilprocesā, gan kriminālprocesā kasācijas instances tiesai esot

vienāda loma un funkcijas, kas vērstas arī uz sabiedrības

ieinteresētību vienveidīgas un paredzamas tiesu prakses

pastāvēšanā. Turklāt arī civiltiesisks strīds varot izraisīt

nozīmīgas tiesiski sociālas sekas kādam no civillietas

dalībniekiem. Esot svarīgi, lai civillietās, tāpat kā

krimināllietās, tiktu nodrošinātas personu tiesības tikt

uzklausītām, ko citstarp nodrošinot tiesības saņemt motivētu

tiesas nolēmumu.

Neesot nozīmes tam, ka apstrīdētā norma neparedz tiesnešu

kolēģijas pienākumu vienmēr sastādīt lēmumu par atteikšanos

ierosināt kasācijas tiesvedību rezolūcijas veidā, jo Satversmes

tiesa lietā Nr. 2017‑23‑01 atzinusi, ka atšķirīga prakse šajā

jomā nerada pārliecību par tiesas objektivitāti un nav vēlama

demokrātiskā tiesiskā valstī. Tiesnešu kolēģijas vispārīgu norādi

uz Civilprocesa likuma normu, uz kuras pamata atteikta kasācijas

tiesvedības ierosināšana, nevarot uzskatīt par lēmuma motivāciju,

un šāds lēmums varot aizskart personas tiesības tikt uzklausītai.

Motivēta nolēmuma sastādīšana esot svarīga arī tādēļ, ka tā dodot

iespēju tiesnešu kolēģijai atkārtoti pārskatīt savus argumentus

un novērst kļūdas sākotnējā argumentācijā, iespējams, nonākot pie

atšķirīgiem secinājumiem.

Izvērtējot apstrīdētās normas satversmību un šai nolūkā

izmantojot pamattiesību ierobežojuma testu, esot atzīstams, ka

šajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms

mērķis - tiesu noslogotības mazināšana, darba efektivitātes

veicināšana un lietas izskatīšana saprātīgā termiņā. Tomēr šis

pamattiesību ierobežojums neesot samērīgs. Augstākās tiesas

Civillietu departaments neesot noslogots tik lielā mērā, lai

apstrīdētā norma būtu nepieciešama. Turklāt Civilprocesa likumā

jau esot paredzēti nepamatotu kasācijas sūdzību atsijāšanas

mehānismi. Motivēta lēmuma sastādīšana neprasot no tiesnešu

kolēģijas pārmērīgu resursu ieguldījumu. Tādēļ šis pamattiesību

ierobežojums neesot nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt ar

personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram,

ļaujot lietas dalībniekiem lūgt motivēta lēmuma sastādīšanu vai

ieviešot pilnīgu advokātu procesu kasācijas instances tiesā.