8. pants

Pieaicinātā persona - Vidzemes Augstskolas

Sabiedrības zinātņu fakultātes viesdocents Dr. iur.

Rihards Gulbis - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

R. Gulbis pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajiem

argumentiem. Papildus viņš norāda, ka praksē Augstākās tiesas

Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas lēmumus par

atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību sastāda atsevišķa

dokumenta veidā. Tādēļ šos lēmumus nevarot atzīt par sastādītiem

rezolūcijas veidā. Tādējādi apstrīdētā norma neaizskarot personas

tiesības uz taisnīgu tiesu.

Vērtējot apstrīdētās normas satversmību, esot jāņem vērā

kasācijas instances tiesas galvenās funkcijas, kā arī lietas

dalībnieku un sabiedrības interešu savstarpējās attiecības šajā

tiesvedības procesa posmā. Kasācijas instances tiesas galvenā

funkcija esot publiski tiesiska - nodrošināt vienotu tiesību

normu interpretāciju un piemērošanu visās valsts tiesās. Izņemot

likumā noteiktus gadījumus, kļūdainu pirmās un otrās instances

tiesu spriedumu labošana esot uzskatāma par kasācijas instances

tiesas uzdevumu vien tiktāl, ciktāl tā kalpo kasācijas instances

tiesas galvenās funkcijas īstenošanai. Lietas pamatā esošais

strīds vienīgi nodrošinot kasācijas instances tiesai praktisku

piemēru tiesību jautājuma risināšanai. Savu galveno funkciju

kasācijas instances tiesa varot pienācīgi veikt tikai tad, ja tā

ir atslogota no mazāk nozīmīgu uzdevumu veikšanas, tostarp no

pienākuma norādīt motivāciju lēmumā par atteikšanos ierosināt

kasācijas tiesvedību. Lietas dalībnieku privāto interešu plašāka

aizsardzība varot būt raksturīga kasācijas tiesvedībai

kriminālprocesā, jo kriminālatbildība ir saistīta ar būtiskiem

personas pamattiesību ierobežojumiem.

Kad lietas dalībnieks vēršas kasācijas instances tiesā, viņam

jau esot sniegts motivēts zemākas instances tiesas spriedums.

Kasācijas instances tiesa, atsakoties ierosināt kasācijas

tiesvedību, atzīstot šo spriedumu par pareizu vismaz attiecībā uz

lietas iznākumu. Ja konkrētajā lietā izteikti tādi argumenti, kas

ir būtiski vienotas tiesu prakses nodrošināšanai vai tiesību

tālākveidošanai, tad esot ierosināma kasācijas tiesvedība un

kasācijas instances tiesas spriedumā uz tiem sniedzamas atbildes.

Ja konkrētās civillietas iznākums ir pareizs, bet tiesnešu

kolēģija uzskata par nepieciešamu paust vienotas tiesu prakses

nodrošināšanai un tiesību tālākveidošanai nozīmīgas atziņas, tad

lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību varot tikt

motivēts.

Apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis esot kasācijas instances tiesas atslogošana,

kas nodrošina ātrāku tiesvedību. Pamattiesību ierobežojums esot

piemērots šā leģitīmā mērķa sasniegšanai. Domu formulēšanai

rakstveidā parasti esot nepieciešams laiks, turklāt salīdzinoši

sarežģītās juridiskās atziņas lēmumā vajagot formulēt tādā veidā,

lai tās būtu saprotamas arī personām bez juridiskām zināšanām.

Visi likumā paredzētie līdzekļi kasācijas instances tiesas

atslogošanai no nepamatotu kasācijas sūdzību izskatīšanas

veidojot kopīgu sistēmu. Tādējādi par alternatīvu apstrīdētajā

normā noteiktajam pamattiesību ierobežojumam nevarot uzskatīt

pilnīgu vai daļēju atteikšanos no apstrīdētās normas, jo tādā

gadījumā tikšot negatīvi ietekmēts tiesvedības ātrums vai

kvalitāte.

Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, esot jāņem

vērā kasācijas instances tiesas galvenā funkcija, kā arī

garantijas personas pamattiesību aizsardzībai attiecībā uz

lēmumiem par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību - lēmums

tiekot pieņemts koleģiāli un vienbalsīgi. Turklāt tiesnešu

kolēģijai esot pienākums pārbaudīt lietas iznākumu un ierosināt

kasācijas tiesvedību, ja nav pamata to atteikt. Esot jāņem vērā

arī tas, ka tiesnešu kolēģija pēc sava ieskata var sastādīt

lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību arī

atsevišķa, motivēta lēmuma veidā.