11. pants

Satversmes 92. panta pirmais teikums citstarp prasa

nodrošināt tiesas objektivitāti jeb neitralitāti. Proti,

tiesvedības process nevar būt taisnīgs bez tiesas objektivitātes

garantijām, kas atzītas par vienu no Satversmes 92. panta pirmā

teikuma elementiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013.

gada 14. maija sprieduma lietā Nr. 2012-13-01 12.1. punktu un

2018. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2017-16-01 15.1.

punktu). Objektivitātei ir svarīga nozīme tiesneša amata

pienākumu pienācīgā veikšanā. Tā attiecas ne vien uz pašiem

nolēmumiem, bet arī uz procesu, kurā nolēmumi tiek taisīti

(sk. Satversmes tiesas 2016. gada 28. septembra sprieduma

lietā Nr. 2016-01-01 10.3. punktu).

Tiesas objektivitātes jeb neitralitātes prasībai ir divi

aspekti - subjektīvais un objektīvais. Pirmkārt, tiesai jābūt

subjektīvi neitrālai, proti, nevienam tiesnesim nedrīkst būt

personiski aizspriedumi, izlemjot lietu. Subjektīvā jeb personīgā

neitralitāte tiek prezumēta, ja vien nav pierādījumu par pretējo.

Otrkārt, tiesai jābūt neitrālai arī objektīvajā aspektā.

Analizējot tiesas neitralitāti objektīvajā aspektā, nozīme var

būt pat pieņēmumam. Turklāt pieņēmuma pamatotību nevar pārbaudīt,

raugoties tikai no konkrēta tiesas procesa dalībnieka viedokļa.

Ir jāvērtē arī tas, vai šaubas par tiesas neitralitāti varētu būt

objektīvi pamatotas, jo demokrātiskā tiesiskā valstī tiesām ir

jābauda gan iztiesājamās lietas dalībnieku, gan visas sabiedrības

uzticēšanās. Lai konstatētu objektīvās neitralitātes pārkāpumu,

pietiek ar to, ka pastāv apstākļi, kas norāda uz iespējamu tiesas

objektīvās neitralitātes apdraudējumu. Tas nozīmē, ka ir jāsniedz

pietiekamas garantijas tam, lai izslēgtu jebkādas pamatotas

lietas dalībnieku vai sabiedrības šaubas par tiesas objektivitāti

(sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 14. maija

sprieduma lietā Nr. 2012-13-01 13.2. un 14.2.3. punktu un 2018.

gada 14. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-23-01 13.2. punktu).

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka pat šķietamai

neobjektivitātei ir nozīme, jo tiesnešiem ir ne vien taisnīgi

jāspriež tiesa, bet arī jārada pārliecība, ka tiesa tiek spriesta

taisnīgi (sal. sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas

2018. gada 6. novembra sprieduma lietā "Ramos Nunes de

Carvalho e Sá v. Portugal", pieteikumi Nr. 55391/13,

57728/13 un 74041/13, 149. punktu).

Satversmes 92. panta pirmais teikums prasa paredzēt

pietiekamus līdzekļus tiesas objektivitātes nodrošināšanai, lai

izslēgtu pamatotas šaubas par tiesas objektivitāti, bet neprasa

šim nolūkam izmantot kādu vienu konkrētu līdzekli vai noteikt

vairākus šā mērķa sasniegšanai paredzētus līdzekļus (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 15. februāra sprieduma lietā Nr.

2004-19-01 8. punktu). Tiesības pieteikt noraidījumu

tiesnesim ir tikai viens no tiesas objektivitātes nodrošināšanas

līdzekļiem (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. marta

sprieduma lietā Nr. 2017-16-01 15.1. punktu). Arī Eiropas

Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka noraidījuma institūts ir viens

no tiesas objektivitātes izvērtēšanas objektīvā testa elementiem

(sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas

2009. gada 15. oktobra sprieduma lietā "Micallef v.

Malta", pieteikums Nr. 17056/06, 99. punktu). Tiesas

objektivitāti ir iespējams nodrošināt dažādos veidos, arī

neizmantojot noraidījuma institūtu (sal. sk. Satversmes tiesas

2005. gada 15. februāra sprieduma lietā Nr. 2004-19-01 8.

punktu).

Likumdevējam saskaņā ar Satversmes 92. panta pirmo teikumu ir

pienākums ikvienā tiesvedības procesa stadijā nodrošināt tiesas

objektivitāti, bet nav pienākuma šā mērķa sasniegšanai ikvienā

tiesvedības procesa stadijā obligāti paredzēt noraidījuma

institūtu. Likumdevējs ir tiesīgs, ņemot vērā konkrētās

tiesvedības procesa stadijas raksturu, paredzēt vienu vai

vairākus dažādus līdzekļus tiesas objektivitātes nodrošināšanai,

ciktāl šie līdzekļi ir pietiekami, lai nodrošinātu tiesas

objektivitāti šajā tiesvedības procesa stadijā.

Tātad saskaņā ar Satversmes 92.

panta pirmo teikumu ikvienā tiesvedības procesa stadijā

jānodrošina tiesas objektivitāte, paredzot šā mērķa sasniegšanai

pietiekamus līdzekļus atbilstoši konkrētās tiesvedības procesa

stadijas raksturam.