12. pants

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem

izriet, ka saskaņā ar apstrīdēto normu jautājumu par kasācijas

tiesvedības ierosināšanu civillietā pēc Pieteikuma iesniedzējas

kasācijas sūdzības izskatīja Augstākās tiesas Civillietu

departamenta tiesnešu kolēģija triju tiesnešu sastāvā. Pieteikuma

iesniedzēja tiesnešu kolēģijas sastāvu uzzināja pēc tam, kad

saņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, un

tādēļ nevarējusi pieteikt noraidījumu vienam no tiesnešiem, par

kura objektivitāti tai bijušas šaubas (sk. lietas materiālu 1.

sēj. 1.-2., 85. lp.).

Ja persona Satversmes tiesā apstrīd tiesvedības procesa

tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam, uzskatot, ka tas nenodrošina tiesas objektivitāti, ir

būtiski nošķirt jautājumu par apstrīdētā tiesiskā regulējuma

satversmību no pieteikuma iesniedzēja subjektīvās attieksmes pret

konkrēto tiesvedības procesu. Proti, saskaņā ar Satversmes 85.

pantu un Satversmes tiesas likuma 1. pantu Satversmes tiesa tai

noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu

normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar šo likumu

tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesai nav noteikta

kompetence pārbaudīt, vai pieteikuma iesniedzēja izteiktās šaubas

par konkrēta tiesneša objektivitāti ir pamatotas un vai

noraidījuma pieejamība būtu ietekmējusi tiesvedību attiecīgajā

lietā. Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietverto tiesību uz

objektīvu tiesu aizskārums šādā gadījumā rodas tad, ja personas

lieta ir izskatīta konkrētā procesuālajā kārtībā.

Tiesisko regulējumu nevar izprast ārpus tiesību sistēmas, kurā

tas funkcionē. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 14.

panta pirmo daļu tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā,

ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas

iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa

objektivitāti, kā arī likumā "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzētajos

gadījumos. Atbilstoši šā panta otrajai daļai tad, ja iestājies

kāds no minētajiem apstākļiem, tiesnesim ir pienākums atstatīties

no lietas izskatīšanas, bet atbilstoši šā panta trešajai daļai

tad, ja tiesnesis šādā situācijā nav sevi atstatījis, lietas

dalībnieki var pieteikt viņam noraidījumu. Šā panta ceturtā daļa

paredz, ka tiesneša noraidīšanas pamatu un noraidījuma

izskatīšanas kārtību nosaka likums.

Civilprocesa likuma 19.-22. pants nosaka vispārīgu kārtību

noraidījuma pieteikšanai un izlemšanai, kā arī noraidījuma

apmierināšanas sekas civilprocesā. Tādējādi Civilprocesa likumā

ir paredzētas lietas dalībnieku tiesības pieteikt noraidījumu

tiesnesim. Informācija par tiesnešiem, kas izskatīs lietu pirmās

un apelācijas instances tiesā, lietas dalībniekiem tiek sniegta

pēc tam, kad tiesvedība attiecīgās instances tiesā ir ierosināta,

bet pirms lietas izskatīšanas pēc būtības (sk. Civilprocesa

likuma 154. panta 2. punktu, 159., 160. un 250.22

pantu, 250.25 panta pirmo un 1.1 daļu,

250.33 pantu, 250.75 panta pirmo daļu, 428.

panta otro daļu un 440.11 panta pirmo daļu). Arī

kasācijas instances tiesā saskaņā ar Civilprocesa likuma

464.3 panta otro daļu un 467. pantu pēc kasācijas

tiesvedības ierosināšanas lietas dalībnieki tiek informēti par

tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu kasācijas kārtībā, un ir

tiesīgi pieteikt noraidījumu tajā ietilpstošiem tiesnešiem.

Nedz apstrīdētā norma, nedz citas Civilprocesa likuma normas

neparedz kārtību, kādā lietas dalībnieki varētu pieteikt

noraidījumu tiesnešiem, kas lems par kasācijas tiesvedības

ierosināšanu, un neparedz arī tiesības pieteikt tiem noraidījumu.

Arī Saeima atbildes rakstā norāda, ka tiesiskais regulējums

neparedz personas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnešiem, kas

lemj par kasācijas tiesvedības ierosināšanu civilprocesā, taču

pastāv citi līdzekļi, kas šajā tiesvedības procesa stadijā

nodrošina tiesas objektivitāti (sk. lietas materiālu 1. sēj.

119.-125. lp.).

Tātad Civilprocesa likuma tiesiskais

regulējums neparedz lietas dalībnieku tiesības pieteikt

noraidījumu tiesnešiem, kas lems par kasācijas tiesvedības

ierosināšanu.