13. pants

Lai izvērtētu, vai apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, visupirms jānoskaidro,

kādi līdzekļi tiesas objektivitātes nodrošināšanai ir paredzēti

kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā, bet pēc

tam jāizvērtē, vai paredzētie līdzekļi ir pietiekami tiesas

objektivitātes nodrošināšanai, ņemot vērā šīs tiesvedības procesa

stadijas raksturu.

Tiesas objektivitāti kasācijas tiesvedības ierosināšanas

stadijā civilprocesā nodrošina visupirms Satversmes 83. pants,

kurā ir ietverts tiesneša neatkarības princips.

Tiesneša neatkarības princips prasa, lai likumdevējs izveidotu

tādu tiesu sistēmu, kas nodrošinātu gan tiesas neatkarību kopumā,

gan arī tiesneša neatkarību un objektivitāti katrā konkrētajā

lietā. Likuma "Par tiesu varu" normas konkretizē šo

vispārējo tiesību principu, nosakot vispārējos līdzekļus tiesas

objektivitātes nodrošināšanai, kas ir attiecināmi uz jebkuru

tiesvedības procesu, - augstas tiesnešu izglītības un

profesionālās kvalifikācijas prasības un augstus ētikas, godīguma

un objektivitātes standartus (sk. likuma "Par tiesu

varu" 51.-55. pantu, 86. panta pirmo daļu, 89. panta pirmo,

trešo, ceturto un piekto daļu un 91.1-91.4

pantu).

Savukārt likuma "Par tiesu varu" 14. pants paredz

tiesneša pienākumu atstatīties no lietas izskatīšanas, ja viņš

tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi

apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" paredzētajos gadījumos. Noraidījuma institūts ir

pakārtots tiesneša pienākumam atstatīties no lietas izskatīšanas.

Proti, atbildība par to, lai būtu nodrošinātas personas tiesības

uz objektīvu tiesu, visupirms gulstas uz katru tiesnesi, kas

izskata lietu (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada

15. marta sprieduma lietā Nr. 2017-16-01 15.2. punktu).

Papildus minētajiem vispārējiem līdzekļiem kasācijas

tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā Civilprocesa

likuma normas paredz arī citus tiesas objektivitātes

nodrošināšanas līdzekļus. Apstrīdētā norma noteic, ka jautājumu

par kasācijas tiesvedības ierosināšanu civillietā izlemj trīs

tiesneši koleģiāli. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 464.

panta otro un trešo daļu tiesnešu kolēģija lēmumu par atteikšanos

ierosināt kasācijas tiesvedību var pieņemt tikai vienbalsīgi.

Proti, ja kaut viens tiesnesis uzskata, ka lieta ir izskatāma

kasācijas instancē, tiesnešu kolēģijai ir pienākums pieņemt

lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.

Tātad tiesiskais regulējums paredz

vairākus līdzekļus tiesas objektivitātes nodrošināšanai kasācijas

tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā.