5. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam.

Apstrīdētajā normā neesot paredzēta lietas dalībnieka

informēšana par tiesnešu kolēģijas sastāvu un iespēja pieteikt

noraidījumu tajā ietilpstošajiem tiesnešiem. Tādējādi apstrīdētā

norma ierobežojot personas pamattiesības, kas ietvertas

Satversmes 92. panta pirmajā teikumā. Šis pamattiesību

ierobežojums esot noteikts ar normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā pieņemtu tiesību normu, taču esot apšaubāms tā

samērīgums.

Satversmes tiesa esot atzinusi, ka Latvijā kasācijas instances

tiesā, it sevišķi civilprocesā, izšķiroša nozīme ir publiski

tiesiskajām interesēm, jo strīds starp pusēm tiek skatīts pēc

būtības pirmajās divās tiesu instancēs. Lai kasācijas instances

tiesa varētu pienācīgi veikt savas funkcijas, proti, izlemt

principiālus materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanas

jautājumus, likumdevējam to vajagot iespēju robežās atslogot no

nepamatotu sūdzību izskatīšanas.

Lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību varot

tikt pieņemts tikai vienbalsīgi. Proti, ja ir šaubas par

nepieciešamību ierosināt kasācijas tiesvedību, tiesnešu kolēģija

pieņemot lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu. Tādējādi

likumdevējs esot parūpējies arī par citu personu interešu

aizsardzību, jo kasācijas instances tiesa sniedzot tiesību normu

interpretāciju, kas varot būtiski ietekmēt daudzu personu

tiesības dažādos tiesvedības procesos. Kasācijas sūdzības

izskatīšana rīcības sēdē esot paredzēta, lai citstarp nodrošinātu

to, ka kasācijas kārtībā tiek izskatītas lietas, kurās ir strīds

tieši par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas

jautājumiem, un novērstu personu nepamatotu vēršanos tiesā.

Kasācijas sūdzības iesniedzējam esot nodrošināmas tiesības

saņemt informāciju par tiesnešu kolēģijas sastāvu, jo nevarot

tikt ierobežotas lietas dalībnieku tiesības saņemt informāciju

par tiesvedības gaitu atsevišķās tiesvedības procesa stadijās.

Demokrātiskā sabiedrībā tiesas objektivitāte esot cieši saistīta

ar uzticēšanos tiesu varai. Tādēļ esot svarīgi nodrošināt lietas

dalībniekiem iespēju pieteikt noraidījumu tiesnešiem visās

tiesvedības procesa stadijās. Ikvienam tiesnesim, kura

objektivitāte varētu tikt apšaubīta, esot jāatstatās no lietas

iztiesāšanas, bet lietas dalībniekiem vajagot būt nodrošinātām

tiesībām pieteikt noraidījumu tiesnešiem, ja tam ir objektīvs

pamats.

Apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums neesot

samērīgs. Tiesiskais regulējums, kas paredzētu lietas dalībnieku

informēšanu par tiesas sastāvu un piešķirtu viņiem tiesības

pieteikt noraidījumu tajā ietilpstošajiem tiesnešiem, netraucētu

tiesvedības procesa efektīvu norisi un vienlaikus stiprinātu

uzticēšanos tiesu varai.

Tiesībsarga pārstāve Santa Tivaņenkova tiesas sēdē sniedza

papildu paskaidrojumus par tiesībsarga viedoklī norādītajiem

argumentiem.