6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docente

Dr. iur. Daina Ose - uzskata, ka apstrīdētā norma

atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Noraidījuma institūts esot viens no tiesas objektivitātes

nodrošināšanas līdzekļiem. Likumā "Par tiesu varu" un

Civilprocesa likumā jau esot paredzēts tiesneša pienākums

atstatīties no lietas izskatīšanas, ja pastāv apstākļi, kas rada

pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Tādējādi likumdevējs

esot radījis mehānismu, kas prasot, lai pats tiesnesis pirms

jebkura jautājuma izlemšanas izvērtē savu objektivitāti un

neitralitāti.

Tiesnesis esot tiesīgs atstatīties no lietas izskatīšanas,

tiklīdz viņš konstatējis tādus apstākļus, kas varētu radīt šaubas

par viņa objektivitāti, arī tad, ja vēl nav izlemts jautājums par

tiesvedības ierosināšanu attiecīgās instances tiesā. Savukārt

lietas dalībniekam saskaņā ar Civilprocesa likuma 20. panta otro

daļu esot tiesības pieteikt noraidījumu tikai pēc tiesvedības

ierosināšanas attiecīgās instances tiesā. Tādēļ nebūtu pamatoti

un samērīgi kasācijas instances tiesā piešķirt lietas

dalībniekiem šādas tiesības jau pirms kasācijas tiesvedības

ierosināšanas.

Kasācijas instances tiesa neizspriežot lietas dalībnieku

strīdu, bet tikai pārbaudot tiesību normu piemērošanas pareizību,

tāpēc kasācijas instances tiesā izšķiroša nozīme esot nevis pušu

interesēm, bet publiski tiesiskajām interesēm. Lai tiesnešu

kolēģija pieņemtu lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu,

tai vajagot konstatēt, ka tas nepieciešams publisko interešu

aizsardzībai. Satversmes tiesa esot atzinusi, ka kasācijas

instances tiesas rīcības sēdes mērķis ir nodrošināt, lai

kasācijas kārtībā tiktu izskatītas tādas lietas, kurās

nepieciešams risināt tiesību normu piemērošanas jautājumus, kā

arī novērst personu nepamatotu vēršanos tiesā.

Civilprocesa likumā noteiktā kārtība, kādā tiek izlemts

jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, ietverot

vairākus elementus, kas nodrošinot tiesnešu kolēģijas lēmuma

objektivitāti. Proti, tiesnesim esot pienākums atstatīties no šā

jautājuma izlemšanas, ja pastāv apstākļi, kas varētu radīt šaubas

par viņa objektivitāti. Turklāt lēmums par atteikšanos ierosināt

kasācijas tiesvedību varot tikt pieņemts tikai vienbalsīgi.

Tiesas sēdē Daina Ose papildus uzsvēra atšķirības starp

dažādām tiesvedības procesa stadijām civilprocesā un norādīja,

ka, ņemot vērā kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijas

raksturu, normatīvajos aktos paredzētie līdzekļi atzīstami par

pietiekamiem tiesas objektivitātes nodrošināšanai. Likumdevējs

esot tiesīgs kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā papildus

paredzēt arī noraidījuma institūtu, taču tāda praksē iedibināta

kārtība, ka lietas dalībnieki piesaka noraidījumus Augstākās

tiesas tiesnešiem, nezinot tiesnešu kolēģijas sastāvu, neesot

pareiza.