Par Civilprocesa likuma 464. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors

Mg. iur. Mārcis Krūmiņš - uzskata, ka apstrīdētā norma

atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Lai gan apstrīdētā norma neparedz lietas dalībnieka tiesības

pieteikt noraidījumu tiesnešiem, kas izlemj jautājumu par

kasācijas tiesvedības ierosināšanu, Civilprocesa likumā esot

paredzēti mehānismi, kas atsverot šo ierobežojumu. Proti, saskaņā

ar Civilprocesa likuma 464. panta trešo daļu kasācijas tiesvedība

civillietā esot ierosināma, ja kaut viens no tiesnešiem uzskata,

ka lieta ir jāizskata kasācijas instancē. Tātad likumdevējs esot

paredzējis iespēju, ka atsevišķam tiesnesim varētu būt subjektīvs

viedoklis šajā jautājumā. Tādēļ likumdevējs noteicis, ka

jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj trīs

tiesneši koleģiāli. Tādējādi tiekot novērsta vai vismaz mazināta

atsevišķa tiesneša subjektīvās attieksmes ietekme kasācijas

tiesvedības ierosināšanas stadijā, kā arī nodrošināta procesuālā

ekonomija.

Izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92.

pantam, esot jāapsver, vai ir iespējami tādi gadījumi, kad visi

trīs tiesneši, kas lemj par kasācijas tiesvedības ierosināšanu,

subjektīvi izlemtu šo jautājumu par labu konkrētam lietas

dalībniekam.

Tiesas sēdē Mārcis Krūmiņš paskaidroja savā rakstveida

viedoklī norādītos argumentus, kā arī uzsvēra, ka tiesas

objektivitāti kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā primāri

nodrošina tiesneša pienākums atstatīties no lietas izskatīšanas,

ja pastāv šaubas par viņa objektivitāti. Savukārt praksē

iedibinātā kārtība, kādā tiek izskatīti kasācijas sūdzību

iesniedzēju pieteiktie noraidījumi, izjaucot Civilprocesa likumā

ietvertā regulējuma sistēmu un varot izraisīt pušu līdztiesības

principa pārkāpumu.