9. pants

Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzējas pārstāve Elīna

Čakste pieteica noraidījumu Satversmes tiesas tiesnesim Gunāram

Kusiņam. Noraidījums tika pamatots ar to, ka iepriekš Gunārs

Kusiņš ieņēmis Saeimas Juridiskā biroja vadītāja amatu. Būdams

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, viņš esot piedalījies Saeimas

Juridiskās komisijas 2008. gada 7. maija sēdē, kurā citstarp tika

vērtēta apstrīdētā norma. Tādējādi Gunāram Kusiņam varot būt

iepriekš izveidojies viedoklis par apstrīdētās normas

satversmību, un līdz ar to pastāvot šaubas par viņa objektivitāti

izskatāmajā lietā. Saeimas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka

Gunārs Kusiņš kā Satversmes tiesas tiesnesis jau iepriekš ir

izskatījis lietas par savulaik Saeimas pieņemto tiesību normu

satversmību un arī izskatāmajā lietā nav šaubu par viņa

objektivitāti (sk. 2020. gada 11. jūnija tiesas sēdes

stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 96.-100. lp.).

Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka personas tiesības

uz taisnīgu tiesu. Gadījumos, kad personai Satversmē noteiktās

pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka

juridiska spēka tiesību normai, Satversmes tiesa ir tā tiesu

varas institūcija, kurā persona var aizstāvēt savas tiesības un

likumīgās intereses (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 26.

novembra sprieduma lietā Nr. 2002-09-01 secinājumu daļas 1.

punktu). Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 25. panta piekto

daļu Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu.

Tomēr Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz

taisnīgu tiesu ir nepieciešams nodrošināt arī Satversmes tiesas

procesā. Tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos Satversmes

tiesa noraidīja Pieteikuma iesniedzējas pārstāves pieteikto

noraidījumu, norādot, ka sava lēmuma motivāciju sniegs nolēmumā

(sk. 2020. gada 11. jūnija tiesas sēdes stenogrammu lietas

materiālu 2. sēj. 100. lp.). Līdz ar to Satversmes tiesa

sniedz vērtējumu par Pieteikuma iesniedzējas pārstāves

argumentiem.

Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka saskaņā ar

Satversmes 89. pantu Satversmes 92. panta pirmais teikums ir

konkretizējams kopsakarā ar Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 6.

pantu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru (sal. sk.

Satversmes tiesas 2020. gada 26. marta sprieduma lietā Nr.

2019-15-01 10. punktu).

Pamats tiesneša pienākumam atstatīties no lietas izskatīšanas

vai tiesneša noraidīšanai var būt tādi apstākļi, kas izraisa

objektīvas šaubas par viņa objektivitāti, sakarā ar to, ka:

1) tiesnesis iepriekš ir piedalījies tiesvedības pamatā

esošajā strīdā vai tā risināšanā (sk., piemēram, Eiropas

Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2003. gada 6. maija sprieduma

lietā "Kleyn and Others v. the Netherlands", pieteikumi

Nr. 39343/98, 39651/98, 43147/98 un 46664/99, 196.-200.

punktu);

2) tiesnesis ir personiski ieinteresēts tiesvedības procesa

iznākumā (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1989.

gada 22. jūnija sprieduma lietā "Langborger v. Sweden",

pieteikums Nr. 11179/84, 35. punktu).

Pirms kļūšanas par Satversmes tiesas tiesnesi Gunārs Kusiņš

ieņēma Saeimas Juridiskā biroja vadītāja amatu. No Saeimas

kārtības ruļļa 94. panta, 95. panta pirmās daļas 7. punkta un

106. panta izriet, ka Saeimas Juridiskā biroja galvenais uzdevums

ir sniegt atzinumus (priekšlikumus) Saeimas komisijām par

likumprojektu un citu aktu projektu atbilstību likumdošanas

tehnikas un kodifikācijas prasībām. Tādējādi Gunārs Kusiņš nav

lēmis par apstrīdētās normas pieņemšanu. Turklāt, vērtējot

konstitucionālās tiesas tiesneša objektivitāti, ir jāņem vērā

konstitucionālās tiesvedības un konstitucionālajā tiesā izskatāmo

lietu raksturs. Konstitucionālās tiesas tiesneša pienākums

atstatīties un noraidījuma pieteikums konstitucionālās tiesas

tiesnesim nedrīkst radīt tādu situāciju, ka konstitucionālā tiesa

vairs nebūtu spējīga funkcionēt.

Konstitucionālās tiesas tiesneša viedoklis par tiesisko

regulējumu pats par sevi nevar būt iemesls tam, lai viņš

atstatītos no lietas izskatīšanas, vai vienīgais pamats viņa

noraidīšanai. Pamats konstitucionālās tiesas tiesneša pienākumam

atstatīties no lietas izskatīšanas vai viņa noraidīšanai varētu

būt tādi apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesneša personisku

ieinteresētību panākt konkrētu lietas iznākumu. Izskatāmajā

gadījumā nav konstatējami tādi apstākļi, kas liecinātu par Gunāra

Kusiņa neobjektivitāti. Savukārt Gunāra Kusiņa kā Saeimas

Juridiskā biroja vadītāja dalība Saeimas Juridiskās komisijas

sēdē, kurā citstarp tika apspriesta apstrīdētā norma, pati par

sevi nevar būt iemesls viņa objektivitātes apšaubīšanai.