10. pants

Lietā nav strīda par to, ka pati apstrīdētā norma

ir aizskārusi Pieteikuma iesniedzēju tiesības. Likumdevējs šo

normu ir grozījis, paredzot, ka turpmāk (sākot ar 2013. gada 1.

janvāri) Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Senāta Civillietu

departamenta priekšsēdētājam vairs nebūs tiesību iesniegt

protestus.

Konstitucionālā sūdzība ir individuāls tiesību aizsardzības

līdzeklis. Tātad, lai pēc Pieteikuma iesniedzēju lūguma

paplašinātu prasījumu un izvērtētu Pārejas noteikumu 63. punkta

atbilstību Satversmes 92. pantam, jāpārliecinās, vai minētā norma

ir aizskārusi Pieteikuma iesniedzējiem Satversmē noteiktās

pamattiesības.

Civilprocesa likuma 3. pants nosaka tiesvedību regulējošo

tiesību normu spēku laikā. Ievērojot šajā pantā nostiprināto

principu un civilprocesa zinātnē akceptēto procesuālo darbību

teoriju (sk.: Bukovskis V. Civilprocesa mācību grāmata. Rīga:

Autora izdevums, 1933, 129. lpp.), tiesvedība civillietās

notiek saskaņā ar to civilprocesuālo regulējumu, kas ir spēkā

lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai

tiesas nolēmumu izpildīšanas laikā neatkarīgi no tā, kad izcēlies

tiesiskais strīds un ierosināta civillieta, un kādu civilprocesa

stadiju tā sasniegusi. Taču likumdevējs attiecībā uz atsevišķām

procesuālajām darbībām var piešķirt likumam atpakaļejošu spēku

(sk.: Civilprocesa likuma komentāri. I daļa. Autoru kolektīvs

prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2011, 23. lpp.).

Tieši šis izņēmums no vispārējā principa par civilprocesuālā

regulējuma spēku laikā ir attiecināms uz Pārejas noteikumu 63.

punktu, kas noteic, ka visas sūdzības, kas jau ir saņemtas

Augstākajā tiesā, izskatīs tās amatpersonas, kurām sūdzības

adresētas (saskaņā ar iepriekšējo regulējumu), nevis tās

amatpersonas, kuras var izskatīt sūdzības un iesniegt protestus

saskaņā ar jauno regulējumu. Arī Augstākā tiesa ir norādījusi, ka

līdz 2013. gada 1. janvārim tās lietvedībā bija palikuši 58

iesniegumi ar lūgumu iesniegt protestu, kuri, ievērojot Pārejas

noteikumu 63. punktu, ir izskatāmi saskaņā ar apstrīdēto normu

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 193. lpp.).

No lietas materiāliem un Pieteikuma iesniedzēju sniegtajiem

paskaidrojumiem gūstams apstiprinājums tam, ka protests par

Pieteikuma iesniedzējiem labvēlīgu tiesas spriedumu iesniegts

2012. gada 23. martā. Pēc minētā protesta ierosināta lieta, kas

šobrīd jau ir nodota iztiesāšanai, proti, nonākusi citā

civilprocesa stadijā, uz kuru vairs nav attiecināmi CPL noteikumi

par lietas ierosināšanu. Tātad Pieteikuma iesniedzēji nav to

personu lokā, uz kurām būtu attiecināms Pārejas noteikumu 63.

punkts.

Līdz ar to Pārejas noteikumu 63.punkts neskar Pieteikuma

iesniedzējus un nevar radīt tiem Satversmes 92. pantā noteikto

pamattiesību aizskārumu. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

19.2 panta pirmo daļu konstitucionālo sūdzību var

iesniegt tikai tad, ja apstrīdētā norma, kas, iespējams, ir

pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normu, aizskar pašu

personu. Tāpēc Pieteikuma iesniedzēju lūgums konstitucionālajā

sūdzībā ietverto prasījumu paplašināt, iekļaujot tajā arī Pārejas

noteikumu 63. punktu, neatbilst Satversmes tiesas likuma

19.2 panta pirmās daļas prasībām un ir noraidāms.

Tādējādi tiesvedība izskatāmajā

lietā ir turpināma, nepaplašinot prasījuma robežas un izvērtējot

tikai apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. pantam.