12. pants

Satversmes 92. pants nosaka: "Ikviens var

aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta

saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā

ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir

tiesības uz advokāta palīdzību." Lai gan pieteikumā ietverts

prasījums par apstrīdētās normas atbilstību visam Satversmes 92.

pantam, tomēr no pieteikuma un tiesas sēdē sniegtā juridiskā

pamatojuma izriet, ka tiek apstrīdēta normas atbilstība

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, proti, tam, ka

"ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

intereses taisnīgā tiesā".

12.1. Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa,

ka Satversmes 92. pantā minētais jēdziens "taisnīga

tiesa" ietver divus aspektus: taisnīga tiesa kā neatkarīga

tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un taisnīga tiesa kā

pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek

izskatīta. Pirmajā aspektā šis jēdziens tulkojams kopsakarā ar

Satversmes 6. nodaļu, otrajā - ar tiesiskas valsts principu, kas

izriet no Satversmes 1. panta (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2002. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2001-10-01

secinājumu daļas 2. punktu un 2006. gada 20. decembra sprieduma

lietā Nr. 2006-12-01 9.3. punktu). Satversmes tiesa ir

uzsvērusi, ka taisnīgas tiesas jēdziens nav pilnīgs bez tiesas

objektivitātes garantijām, kas atzītas par vienu no Satversmes

92. panta elementiem (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-17-0106 secinājumu daļas 2.

punktu un 2005. gada 15. februāra sprieduma lietā

Nr.2004-19-01 6.3. punktu).

Tādējādi Satversmes 92. pantā garantētās tiesības uz

taisnīgu tiesu ietver tiesības uz tiesas objektivitāti.