13. pants

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma

2aizskar tiesības uz objektīvu tiesu, savukārt gan Saeima, gan

3atsevišķas pieaicinātās personas pauž viedokli, ka šīs tiesības

4netiek aizskartas. Līdz ar to Satversmes tiesa noskaidros

5jēdziena "objektīva tiesa" saturu.

613.1. Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa,

7ka no Satversmes 89. panta, kas noteic, ka valsts atzīst un

8aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un

9Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, izriet valsts

10pienākums ņemt vērā starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā.

11Konstitucionālā likumdevēja mērķis ir bijis panākt Satversmē

12ietverto cilvēktiesību normu harmoniju ar starptautiskajām

13cilvēktiesību normām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2000.

14gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas

155. punktu).

16Starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas prakse

17konstitucionālo tiesību līmenī kalpo par interpretācijas

18līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas valsts principu

19saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto

20pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas (sk., piemēram,

21Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr.

222004-18-0106 secinājumu daļas 5. punktu). Tātad, ja no

23Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

24(turpmāk - Konvencija) normām un to interpretācijas ECT praksē

25izriet, ka noteiktas Konvencijā nostiprinātas cilvēktiesības

26aptver konkrēto situāciju, tad tā parasti ietilpst arī Satversmē

27nostiprināto attiecīgo pamattiesību tvērumā. Savukārt tad, ja

28Konvencijā nostiprinātās cilvēktiesības konkrēto situāciju

29neaptver, tas pats par sevi vēl nenozīmē, ka šī situācija

30attiecīgo Satversmē nostiprināto pamattiesību tvērumā neietilpst.

31Šādā gadījumā Satversmes tiesai jāpārliecinās, vai nepastāv

32apstākļi, kas norāda uz to, ka Satversmē ir paredzēts augstāks

33pamattiesību aizsardzības līmenis (sk. Satversmes tiesas 2011.

34gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 12.1.

35punktu).

3613.2. Konvencijas 6. pants nosaka: "Ikvienam ir

37tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu [..] pamatotību, uz

38taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un

39objektīvā, ar likumu noteiktā tiesā." ECT savos spriedumos

40vairākkārt analizējusi tiesības uz objektīvu tiesu un atklājusi

41to saturu.

42Saskaņā ar ECT praksi tiesas objektivitātes jeb neitralitātes

43prasībai ir divi aspekti - subjektīvais un objektīvais. Pirmkārt,

44tiesai jābūt subjektīvi neitrālai, proti, nevienam tiesnesim

45nedrīkst būt personiski aizspriedumi. Subjektīvā jeb personīgā

46neitralitāte tiek prezumēta, ja vien nav pierādījumu par pretējo.

47Otrkārt, tiesai jābūt neitrālai no objektīvā viedokļa. Tas

48nozīmē, ka jāsniedz pietiekamas garantijas tam, lai izslēgtu

49jebkādas lietas dalībnieku vai sabiedrības pamatotas šaubas par

50tiesas objektivitāti (plašāk sk. ECT 1993. gada 24. februāra

51sprieduma lietā "Fey v. Austria", pieteikums Nr.

5214396/88, 28. - 30. punktu un 2000. gada 4. aprīļa sprieduma

53lietā "Academy Trading Ltd. and Others v. Greece" ,

54pieteikums Nr. 30342/96, 43. punktu).