Par Civilprocesa likuma 483.panta daļā par Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja tiesībām iesniegt protestu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrijas darba grupas

Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei loceklis, Latvijas

Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Mg. iur.

Mārcis Krūmiņš - norādīja, ka protesta institūts aplūkojams

kopsakarā ar visu tiesu sistēmu un visiem civilprocesuālo tiesību

aizsardzības līdzekļiem. Tas būtiski atšķiroties no tiesvedības

uzraudzības kārtībā, kas bijusi raksturīga padomju tiesību

sistēmai. Tāpēc, atsaucoties uz ECT praksi un citu valstu

normatīvo regulējumu, būtu rūpīgi jāizvērtē visi lietas faktiskie

apstākļi un jāņem vērā Latvijas normatīvā regulējuma īpatnības.

Apstrīdētā norma atbilstot Satversmes 92. pantam, jo esot vērsta

uz trešo personu aizsardzību civilprocesā. Turklāt protestu varot

iesniegt tikai likumā noteiktos gadījumos un noteiktā termiņā.

Protestu izskatīšanas kārtība atbilstot arī objektīvas tiesas

kritērijiem, jo Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja

amats esot organizatorisks amats, kas neietekmējot tiesas

spriešanu tiesas sēžu zālē konkrētā lietā. Savukārt senatori esot

neatkarīgi un padoti vienīgi likumam. Tāpēc neesot pamata

uzskatīt, ka Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs kaut

kādā veidā varētu ietekmēt senatorus, kuri izskata protestu

kasācijas tiesvedības kārtībā.

Savukārt Pārejas noteikumu 63. punkts esot paredzēts jau

iesniegto protestu izskatīšanas kārtības noregulēšanai un

aizsargājot personu tiesības uz taisnīgu tiesu gadījumos, kad

taisīti prettiesiski spriedumi. Tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka

šāds regulējums būtu pretrunā ar Satversmes 92. pantu.