7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās

fakultātes doktorants Mg. iur. Martins Osis -

norādīja, ka apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis - stiprināt

tiesiskumu un nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu. Tajā esot

nostiprināts mehānisms, kas noteiktos apstākļos ļaujot aizstāvēt

Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās personu tiesības

uz taisnīgu tiesu pat tad, ja lietā pasludinātais spriedums jau

stājies likumīgā spēkā. Tādējādi apstrīdētā norma nevis

ierobežojot kāda tiesības uz taisnīgu tiesu, bet, tieši otrādi,

ļaujot efektīvi aizsargāt personu tiesības uz taisnīgu tiesu

prettiesiska sprieduma gadījumā. Savukārt protesta iesniegšanas

tiesību deleģēšana noteiktām amatpersonām esot vērsta uz tiesu

sistēmas atslogošanu. Tā darbojoties kā filtrs. Noteiktas

amatpersonas, kvalificētākie speciālisti savā jomā, saņemot

iesniegumu no privāto tiesību personas, izvērtējot tā atbilstību

materiālo un procesuālo tiesību normām un pieņemot kvalificētu

lēmumu par protesta iesniegšanu. Savukārt rīcības sēde šajā

mehānismā esot otrs filtrs, kas izšķir jautājumu par kasācijas

tiesvedības ierosināšanu. Un tikai pēc tam Senāts konkrēto

jautājumu, nu jau pēc būtības, skatot kasācijas instancē.

Minētā kārtība atbilstot arī objektīvai tiesai izvirzītajiem

kritērijiem. Likuma "Par tiesu varu" normas nosakot,

kāda kvalifikācija, stāžs, pieredze un citas kvalitatīvas un

kvantitatīvas īpašības ir nepieciešamas, lai kļūtu par Augstākās

tiesas tiesneša amata kandidātu. Tiesneši esot neatkarīgi un

padoti vienīgi likumam. Turklāt tiesās pastāvot noteikta lietu

sadales kārtība, kas esot balstīta uz noteiktiem principiem un

nodrošinot lietu sadali pēc nejaušības principa.

Savukārt Pārejas noteikumu 63. punkts nosakot tikai to, kā

izskatāmas jau iesniegtās sūdzības. Nekas nemainītos arī tad, ja

šādas normas nebūtu, jo visas procesuālās darbības tik un tā esot

veicamas saskaņā ar izskatīšanas laikā spēkā esošo regulējumu, ja

vien likumdevējs nav noteicis citādi. Šajā gadījumā likumdevējs

Pārejas noteikumos paredzējis, ka līdz grozījumu spēkā stāšanās

dienai saņemto sūdzību izskatīšanu lietas ierosināšanas stadijā

nosaka iepriekšējais regulējums. Pārejas noteikumu 63. punkts

neesot attiecināms uz jau iesniegto protestu izskatīšanu pēc

būtības Senātā. Pēc M. Oša ieskata, apstrīdētā norma un Pārejas

noteikumu 63. punkts atbilst Satversmes 92.pantam.

Secinājumu

daļa