8. pants

Apstrīdētā norma 2013. gada 1. janvārī zaudēja

spēku.

Saeima izteikusi lūgumu izbeigt tiesvedību izskatāmajā lietā.

Savukārt Pieteikuma iesniedzēji lūguši tiesvedību turpināt,

izvērtēt apstrīdēto normu kopsakarā ar Pārejas noteikumu 63.

punktu un piešķirt spriedumam atpakaļvērstu spēku.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts

noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību

norma ir zaudējusi spēku.

Interpretējot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

2. punktu, jāņem vērā, ka šī norma ir vērsta uz to, lai

nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes

tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs

nepastāv (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 12.

februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu).

Apstrīdētās normas spēka zaudēšana pati par sevi ne vienmēr

var būt pamats lietas izbeigšanai. Proti, lai pieņemtu lēmumu par

tiesvedības izbeigšanu, ne vienmēr var aprobežoties ar Satversmes

tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto pamatu

konstatēšanu. Likums paredz Satversmes tiesai iespēju izbeigt

tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Satversmes tiesai ir

jāvērtē, vai tomēr nav kādi apsvērumi, kas liecina par

tiesvedības turpināšanas nepieciešamību (sk. Satversmes tiesas

2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 6.

punktu).

Tādējādi, apsverot jautājumu par

tiesvedības izbeigšanu lietā, Satversmes tiesai jāņem vērā

nepieciešamība aizsargāt personām Satversmē noteiktās

pamattiesības un novērst visas negatīvās sekas, kas personām

radušās sakarā ar apstrīdēto normu.