15. pants

Pieteikuma iesniedzēji atsaucas uz vairākiem ECT

spriedumiem un norāda, ka ECT atzinusi personas tiesību uz

taisnīgu tiesu pārkāpumu gadījumos, kad personai labvēlīgs tiesas

nolēmums atcelts uzraudzības kārtībā, valsts amatpersonai

pārvērtējot lietas apstākļus, un īpaši tad, ja šādai valsts

amatpersonas darbībai nav noteikts termiņa ierobežojums.

Izvērtējot ECT praksi lietās, kurās analizēti res

judicata principa pārkāpumi, un salīdzinot to ar CPL

regulējumu, jāņem vērā katras konkrētās valsts normatīvais

regulējums attiecībā uz spēkā esošo tiesas nolēmumu pārskatīšanu.

Turklāt ECT katrā konkrētajā gadījumā ir vērtējusi ne tikai

attiecīgajā valstī spēkā esošo normatīvo regulējumu, bet arī

katras atsevišķas lietas faktiskos apstākļus, tostarp tiesas

nolēmuma atcelšanas faktiskos pamatus. Tāpēc ECT praksi, arī to,

uz kuru atsaucas Pieteikuma iesniedzēji, tieši attiecināt uz

izskatāmo lietu nav pamatoti. Uz to norādīja arī Saeima un

Tiesībsargs.

ECT vairākos savos spriedumos, tostarp tajos, uz kuriem

atsaucas Pieteikuma iesniedzēji, ir atzinusi, ka atkāpšanās no

res judicata principa pieļaujama vienīgi tiesas kļūdu

labošanai, ja attiecīgajā lietā ir šāda nepieciešamība, kas

pamatota ar pārliecinošiem un būtiskiem apstākļiem (sk.,

piemēram, ECT 2003. gada 24. jūlija sprieduma lietā "Ryabykh

v. Russia", iesnieguma Nr. 52854/99, 52. paragrāfu).

Tādējādi nav pamatots Pieteikuma iesniedzēju viedoklis, ka

Konvencijas 6. pants liedz spēkā stājušos spriedumus pārskatīt

sakarā ar būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem un ka šādu lietu

ierosināšana pēc prokurora protesta pati par sevi (neņemot vērā

katras lietas faktiskos apstākļus) pārkāptu tiesības uz taisnīgu

tiesu.