16. pants

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka apstrīdētās

normas, piešķirot prokuroriem tiesības vērsties ar protestu

Augstākajā tiesā, ierobežojot pušu procesuālās tiesības uz

līdztiesību un vienlīdzību. Prokurori pēc būtības kļūstot par

viena lietas dalībnieka interešu aizstāvi. Turklāt prokuroru

rīcībai, proti, protesta iesniegšanai, esot atvēlēts garāks

procesuālais termiņš - 10 gadi - nekā Civilprocesa likumā

paredzētie apelācijas un kasācijas sūdzības iesniegšanas

termiņi.

Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka protesta iesniegšana

nav pielīdzināma tiesībām vērsties tiesā, turklāt to arī nevar

uzskatīt par pārsūdzību. Tāpēc protesta iesniegšana nav saistāma

ar privātpersonas subjektīvajām tiesībām vērsties tiesā vai

pārsūdzēt tās nolēmumus. Tātad tikai tad, ja pēc protesta

iesniegšanas ir ierosināta kasācijas tiesvedība, lietas

dalībniekiem rodas procesuālās tiesības (sk. Satversmes tiesas

2013. gada 14. maija sprieduma lietā Nr. 2012-13-01 15.

punktu).

Tādējādi nav pamatots Pieteikuma iesniedzēju viedoklis, ka

apstrīdētās normas ierobežo pušu līdztiesības un vienlīdzības

principu ievērošanu viņu procesuālo tiesību īstenošanā.