3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima

- uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta

pirmajam teikumam.

Saeima atzīst, ka tiesību uz taisnīgu tiesu tvērumā atbilstoši

tiesiskās noteiktības principam ietilpst arī res judicata

princips. Tas paredzot, ka spēkā stājies un saistošs tiesas

nolēmums ir galīgs, proti, nebūtu pieļaujama šādu nolēmumu

pārskatīšana nolūkā panākt jaunu lietas izskatīšanu. Taču

tiesības uz taisnīgu tiesu neesot absolūtas un esot pieļaujams

arī šo tiesību ierobežojums. Arī ECT esot secinājusi, ka

atsevišķos gadījumos atkāpes no res judicata principa ir

pieļaujamas.

Saeima pauž viedokli, ka apstrīdētās normas pieņemtas

pienācīgā kārtībā un lietā nav strīda arī par to, ka apstrīdēto

normu pieņemšanā būtu pieļauti kādi procedūras pārkāpumi.

Tādējādi pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu.

Apstrīdētās normas esot pieņemtas, lai nodrošinātu citu personu

tiesības uz taisnīgu tiesu un demokrātiskas valsts iekārtas

aizsardzību. Apstrīdētajās normās paredzētās atsevišķu

prokuratūras amatpersonu tiesības iesniegt protestu esot tas

procesuālais līdzeklis, kas noteiktos gadījumos ļaujot līdzsvarot

tiesību stabilitātes principu un taisnīguma principu.

Pēc Saeimas ieskata, tiesības iesniegt protestu ir piemērots

līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai. Arī ECT esot atzinusi

tiesu varas amatpersonu protestus par leģitīmiem, ja vien

izspriestā lieta netiek pārspriesta vairākkārt. Esot pieļaujama

tikai vienreizēja atkārtota lietas izskatīšana pēc kādas puses

lūguma augstākajā tiesu instancē, pamatojoties uz noteiktiem

kritērijiem un iekļaujoties precīzi noteiktā un skaidrā termiņā.

Saeima vērš uzmanību uz to, ka apstrīdētās normas paredz skaidru

un precīzu procedūru, kas atbilst ECT izvirzītajiem

kritērijiem.