5. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētās

normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Tiesībsargs norāda, ka tiesības uz taisnīgu tiesu nav

absolūtas un var tikt ierobežotas, tomēr valstij, nosakot

ierobežojumus, vajagot ievērot, ka tos var noteikt tikai leģitīma

mērķa sasniegšanas labad un tiem jābūt samērīgiem un

nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā.

Apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums, kas paredz

iespēju pārskatīt spēkā stājušos tiesas nolēmumus, esot noteikts

ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis - citu personu tiesību

aizsardzība.

Pēc Tiesībsarga ieskata, CPL 60. nodaļas regulējums samērīgi

līdzsvaro divus Satversmes 92. panta elementus - procesuālo

tiesību vienlīdzību un tiesas pieejamību, jo iespēja virzīt lietu

atkārtotai izskatīšanai līdzsvarojot pušu tiesības īstenot

sacīkstes principu un pārsūdzēt netaisnīgu tiesas nolēmumu.

Likumā esot precīzi noteikts protesta iesniegšanas pamats un

termiņš - 10 gadi kopš nolēmuma spēkā stāšanās -, kas ierobežojot

personu iespējas celt iebildumus un lūgt nolēmuma atcelšanu.

Savukārt iespēju virzīt uz Augstāko tiesu neefektīvas un

nelietderīgas sūdzības par spēkā stājušos pirmās instances tiesas

nolēmumu ierobežojot sākotnējā sūdzības izvērtēšana

Ģenerālprokuratūrā.

Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka Pieteikuma iesniedzēju

atsaukšanās uz ECT nolēmumiem, kuros norādīts uz uzraudzības

tiesvedības nepieļaujamību, nav pamatota. ECT secinājumi

attiecīgajās lietās bijuši atkarīgi no katras lietas

specifiskajiem faktiskajiem apstākļiem.

Secinājumu

daļa