8. pants

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka res

judicata principa pārkāpums veidojoties tādējādi, ka pēc

valsts amatpersonu (ģenerālprokurora vai Ģenerālprokuratūras

Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta

virsprokurora) protesta tiek pārskatīts spēkā esošs tiesas

nolēmums, turklāt minētās amatpersonas nav lietas dalībnieki. Šo

personu iesaistīšanās šādā procesā ierobežojot pušu līdztiesības

un procesuālās vienlīdzības principu īstenošanos.

Līdz ar to Satversmes tiesai izskatāmās lietas ietvaros

jāpārbauda, vai apstrīdētās normas ierobežo Pieteikuma

iesniedzēju tiesības, kas izriet no Satversmes 92. panta pirmā

teikuma.

Saskaņā ar apstrīdētajām normām protestu par spēkā stājušos

tiesas nolēmumu Senātam var iesniegt ģenerālprokurors vai

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības

departamenta virsprokurors (turpmāk - prokurors), ja kopš

nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā 10 gadi. Savukārt

pamats protesta iesniegšanai par spēkā stājušos tiesas nolēmumu

ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas

konstatēti lietās, kuras ir izskatītas tikai pirmās instances

tiesā, ja šāds tiesas nolēmums nav bijis pārsūdzēts likumā

noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ

vai arī ar šādu tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību

iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas

lietas dalībnieki.

Protesta iesniegšana ir tāda procesuālas darbības forma, kas

atšķiras no parastās tiesvedības kārtības un uzskatāma par

izņēmuma gadījumu, kurā res judicata princips var tikt

pārskatīts noteiktu apsvērumu dēļ (sk. Satversmes tiesas 2013.

gada 14. maija sprieduma lietā Nr. 2012-13-01 15. punktu).

Tas nozīmē, ka tomēr pastāv iespēja atsevišķos gadījumos

pārskatīt spēkā esošos tiesu nolēmumus.

Tātad apstrīdētās normas ierobežo

Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz

taisnīgu tiesu, jo ļauj pārskatīt galīgu spēkā esošu tiesas

nolēmumu.