10. pants

Pieaicinātā persona - Dr. habil. iur. profesors

Kalvis Torgāns - tiesas sēdē norādīja, ka apstrīdētajā normā

ietvertais šķīrējtiesas kompetences princips esot starptautiski

atzīts un Latvijai to vajadzētu pārņemt bez atrunām. Šķīrējtiesu

darbībā tiešām esot konstatējamas atsevišķas problēmas. Piemēram,

šķīrējtiesa nevarot nopratināt lieciniekus, šķīrējtiesu

reglamenti netiekot kontrolēti, un lietas dalībnieki varot

atteikties no šķīrējtiesas sprieduma motīvu daļas. Tāpat esot

konstatējamas pretrunas atsevišķu tiesību normu interpretācijā.

Tomēr konstitucionālajā sūdzībā minētā situācija šos jautājumus

neskarot.

Nevajadzētu izveidoties tādai situācijai, ka lieta nonāk

šķīrējtiesā, kaut arī viens lietas dalībnieks tam nav devis savu

piekrišanu. Tomēr izskatāmajā gadījumā Pieteikuma iesniedzēja ar

sava pārstāvja starpniecību esot paudusi gribu, ka lieta

izskatāma šķīrējtiesā. Iespējams, varot apgalvot, ka šāds gribas

izteikums ir apstrīdams, taču nevarot apgalvot, ka izskatāmajā

gadījumā nav bijis nekāda gribas izteikuma.

Slēdzot līgumu, līdzējiem esot divas iespējas. Pirmkārt,

līdzēji varot nolemt, ka strīdu skatīs vispārējās jurisdikcijas

tiesa. Šis tiesvedības process esot diezgan garš, un Civilprocesa

likums to reglamentējot ļoti sīki. Otrkārt, līdzēji varot

piekrist strīda izskatīšanai šķīrējtiesā. Šādā gadījumā līdzējiem

pirms šķīrējtiesas līguma slēgšanas esot pienākums izpētīt, ko

nozīmē šķīrējtiesas process un kādus aprobežojumus tas uzliek.

Viens no šādiem aprobežojumiem liedzot pusei tiesības pārtraukt

šķīrējtiesas procesu un "meklēt labāku tiesu", kā arī

tiesības pārsūdzēt šķīrējtiesas spriedumu.

Valsts kontrolējot šķīrējtiesas procesu, piemēram, izvirzot

prasības attiecībā uz šķīrējtiesnešu izglītību, regulējot

jautājumus, kuri nevar tikt izskatīti šķīrējtiesā, aizsargājot

galvenos tiesvedības principus un nosakot, ka šķīrējtiesas

sprieduma tiesiskums tiek kontrolēts izpildu raksta izsniegšanas

stadijā.

Ar procesuālās ekonomijas principa sekmēšanu vispārējās

jurisdikcijas tiesās varot attaisnot to, ka tiesības uz taisnīgu

tiesu tiek ierobežotas. Savukārt tad, ja Pieteikuma iesniedzējas

konstitucionālā sūdzība tiktu apmierināta, daudzas personas

vērstos ar prasības pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesās un

norādītu, ka šķīrējtiesas līgums noslēgts bez gribas izteikuma.

Līdz ar to vispārējās jurisdikcijas tiesās pieaugtu lietu skaits,

taču tikai dažos gadījumos tiesa atzītu, ka persona nav izteikusi

savu gribu noslēgt šķīrējtiesas līgumu.

Kalvis Torgāns atzina to, ka Civilprocesa likumā noteiktie

termiņi, kādos tiesnesis pieņem lēmumu par izpildu raksta

izsniegšanu, ir pārāk īsi. Šā iemesla dēļ tiesnesim neesot laika

iedziļināties pieteikumā un viņš lēmumu pieņemot "pēc

iespējas formāli". Tāpat pieaicinātā persona norādīja, ka

Civilprocesa likuma 536. pantā esot "pretkonstitucionāls

robs" attiecībā uz puses tiesībām apstrīdēt tādu

šķīrējtiesas spriedumu, kuru nav nepieciešams izpildīt.