11. pants

Pieaicinātā persona - zvērināts advokāts Jānis

Lapsa - tiesas sēdē norādīja, ka būtiskas izmaiņas

šķīrējtiesu darbības kontrolē ieviesis Satversmes tiesas 2005.

gada 17. janvāra spriedums lietā Nr. 2004-01-01. Pēc šā sprieduma

likumdevējs pieņēmis grozījumus Civilprocesa likuma 536. pantā,

ar kuriem vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesim uzlikts par

pienākumu izvērtēt pilnīgi visus apstākļus, lai konstatētu, vai

šķīrējtiesas process noticis atbilstoši Civilprocesa likuma D

daļai. Pēc minēto grozījumu pieņemšanas vispārējās jurisdikcijas

tiesas tiesnesim esot plašas tiesības lemt par izpildu raksta

izsniegšanu vai neizsniegšanu sakarā ar šķīrējtiesas

spriedumu.

Izskatāmo lietu būtu iespējams izlemt, neskarot apstrīdētās

normas konstitucionalitātes jautājumu. Proti, apstrīdētā norma

paredzot vienīgi to, ka šķīrējtiesa par savu kompetenci lemj

pirmā, bet šī norma neliedzot vispārējās jurisdikcijas tiesai

tiesības izvērtēt šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Līdz ar to

izskatāmo lietu varētu atrisināt, piešķirot apstrīdētajai normai

citādu interpretāciju.

Pieaicinātā persona atzina, ka Augstākajā tiesā izveidojusies

stabila judikatūra attiecībā uz apstrīdētās normas interpretāciju

un piemērošanu. Tomēr atsevišķos gadījumos rajona (pilsētas)

tiesas, kā arī apgabaltiesas minēto Augstākās tiesas judikatūru

neievērojot un pēc saviem ieskatiem izšķirot jautājumu par

šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Tādējādi vispārējās

jurisdikcijas tiesu nolēmumi attiecībā uz apstrīdētās normas

interpretāciju un piemērošanu esot atšķirīgi.

Šķīrējtiesas sprieduma izpilde neaprobežojoties tikai ar

izpildu raksta izsniegšanas procesu. Minētā izpilde tiekot

kontrolēta arī gadījumos, kad ģenerālprokurors iesniedz protestu

par tiesas nolēmumu, ar kuru izlemts jautājums par izpildu raksta

izsniegšanu, kā arī gadījumos, kad vispārējās jurisdikcijas tiesa

neievēro Augstākās tiesas judikatūru attiecībā uz apstrīdētās

normas piemērošanu.