19. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9.

punktu).

Saeima uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētajam

pamattiesību ierobežojumam Satversmes 116. panta izpratnē ir

leģitīms mērķis: mazināt vispārējās jurisdikcijas tiesu

noslogojumu, ierobežot pušu iespējas kavēt šķīrējtiesas procesu

un nodrošināt pušu strīda ātru izšķiršanu. Līdzīgi tiesas

sēdē izteicās arī Pieteikuma iesniedzējas pārstāvis, proti,

apstrīdētajā normā paredzētā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais

mērķis esot vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesvedības procesa

efektivitātes veicināšana (sk. Satversmes tiesas 2014.

gada 21. oktobra sēdes stenogrammu lietas materiālu 5. sēj. 9. un

26. lpp.).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka strīdu izskatīšana

šķīrējtiesā samazina vispārējās jurisdikcijas tiesu noslogotību

un nodrošina strīdu ātru un efektīvu izskatīšanu. Pie

šķīrējtiesas procesa priekšrocībām pieder tā salīdzinoši ātrākā

gaita, šķīrējtiesnešu profesionāla specializācija, nolēmuma

galīgums, iespēja vienoties par procesu, kas ir atšķirīgs no

vispārējās jurisdikcijas tiesas procesa, kā arī konfidencialitāte

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 17. janvāra sprieduma lietā

Nr. 2004-10-01 8. punktu). Tiesu noslogotības mazināšana un

procesuālās ekonomijas veicināšana var būt leģitīms pamattiesību

ierobežojuma mērķis, un tad ierobežojums tiek noteikts Satversmes

116. pantā minētā nosacījuma - aizsargāt citu cilvēku tiesības -

labad (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma

lietā Nr. 2010-01-01 12.2. punktu).

Tādējādi apstrīdētajai normai ir

leģitīms mērķis - citu personu tiesību aizsardzība.