21. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11.

punktu tiesai ir jānosaka brīdis, ar kuru apstrīdētā norma (akts)

zaudē spēku.

Likumdevējs Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā daļā

Satversmes tiesai ir piešķīris plašu rīcības brīvību izlemt, no

kura brīža spēku zaudē tāda apstrīdētā norma, kas atzīta par

neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Lai atzītu

apstrīdēto normu par spēkā neesošu nevis no sprieduma

publicēšanas dienas, bet no cita brīža, Satversmes tiesai savs

viedoklis ir jāpamato.

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar

kuru apstrīdētā norma (akts) zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās

uzdevums ir pēc iespējas novērst pieteikuma iesniedzēju

pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu).

Izskatāmajā gadījumā apstrīdēto normu pret Pieteikuma

iesniedzēju ir piemērojusi vispārējās jurisdikcijas tiesa.

Apstrīdētās normas piemērošanas sekas bija izpildu raksta

izsniegšana Latvijas šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei,

kā arī tiesu izpildītāja uzsāktās izpildu darbības.

Tātad, lai novērstu apstrīdētās

normas radītās nelabvēlīgās sekas, apstrīdētā norma attiecībā uz

Pieteikuma iesniedzēju ir atzīstama par spēkā neesošu no tās

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.