22. pants

Kā liecina izskatāmās lietas materiāli, Pieteikuma

iesniedzēja bijusi atbildētāja divos tiesvedības procesos

Latvijas šķīrējtiesā. Pirmajā tiesvedības procesā Latvijas

šķīrējtiesa pieņēma spriedumu, ar kuru citastarp atzina, ka

Pieteikuma iesniedzējas un Resort Management noslēgtā

līguma divi punkti nav spēkā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 36.

- 49. lpp.).

Pieteikuma iesniedzējas pārstāvji tiesas sēdē norādīja, ka

minētā šķīrējtiesas sprieduma izpilde neesot nepieciešama. Tādēļ

šim šķīrējtiesas spriedumam nav paredzēta arī nekāda tiesas

kontrole. Arī Tieslietu ministrijas pārstāve un Kalvis Torgāns

šādu situāciju novērtēja kā "iespējamu likuma robu" vai

kā "pretkonstitucionālu [likuma] robu" (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 21. un 29. oktobra

sēdes stenogrammu lietas materiālu 5. sēj. 83. un 151.

lpp.).

Satversmes tiesa jau 2005. gada 17. janvāra spriedumā lietā

Nr. 2004-10-01 norādīja, ka Civilprocesa likumā nav normu, kas

noteiktu procedūru šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanai, pat ja

netiek pieprasīta izpildu raksta izsniegšana (sk. Satversmes

tiesas 2005. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-10-01 10.

punktu).

Minētais regulējums nedz Civilprocesa likumā, nedz arī

Šķīrējtiesu likumā nav ietverts.

Atsevišķos gadījumos tālab, lai šķīrējtiesas spriedums tiktu

izpildīts, nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas

tiesā un lūgt izsniegt izpildu rakstu, un var būt arī tādas

situācijas, kad šķīrējtiesas spriedums ir atzīstams vai izpildāms

kādā ārvalstī. Tāpat Civilprocesa likums nenoteic, kas notiek ar

šķīrējtiesas spriedumu tad, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa ir

atteikusies izsniegt izpildu rakstu tā piespiedu izpildei. Šādā

gadījumā personai nav nekādu tiesisku līdzekļu aizstāvībai pret,

iespējams, prettiesisku šķīrējtiesas spriedumu, tas būtībā paliek

spēkā un lietas dalībnieks var censties atkārtoti panākt tā

izpildīšanu, piemēram, ārvalstī.

Ņemot vērā citastarp arī pieaicināto personu norādītās

šķīrējtiesu darbībā konstatētās problēmas un izpildu raksta

izsniegšanas regulējuma trūkumus, starptautiski akceptētajam

šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas institūtam Latvijā būtu

sevišķi liela nozīme. Tāpēc Satversmes tiesa atkārtoti vērš

Saeimas uzmanību uz nepieciešamību noteikt šķīrējtiesas sprieduma

apstrīdēšanas pamatus un kārtību.