6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Tirdzniecības un

rūpniecības kamera - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Šķīrējtiesas darbojoties

privāto tiesību jomā, kur esot piemērojams dispozitivitātes

princips - līdzēji ir tiesīgi paši izvēlēties, ar kādiem

procesuāliem līdzekļiem aizstāvēt savas tiesības.

Šķīrējtiesas līgums esot civiltiesisks līgums, uz kuru

attiecoties civiltiesību normas par darījumu spēkā esamību.

Tādējādi viltotam šķīrējtiesas līgumam neesot nekāda tiesiskā

spēka. Savukārt šķīrējtiesai esot pienākums pārbaudīt, vai

šķīrējtiesas līgums ir spēkā. Ja šķīrējtiesa atsakās izvērtēt

jautājumu par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību vai iespējamo

viltojumu, persona saskaņā ar Civilprocesa likumu esot tiesīga

aizstāvēt savas pamattiesības izpildu raksta izsniegšanas

stadijā.

Tiesas sēdē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras

pilnvarotais pārstāvis Edmunds Stankevičs papildus norādīja, ka

šķīrējtiesu tiesnešiem jābūt augsti kvalificētiem juristiem, kuri

savus pienākumus pilda godprātīgi un nepakļaujas nekādai

ietekmei. Tas nozīmējot, ka attiecībā uz vienādiem faktiskiem un

juridiskiem apstākļiem gan vispārējās jurisdikcijas tiesai, gan

arī šķīrējtiesai būtu jāpieņem līdzīgs nolēmums. Šķīrējtiesas

tiesnesim vajagot būt spējīgam konstatēt, ka šķīrējtiesas līgums

ir viltots vai kādu citu iemeslu dēļ nav spēkā, jau to pilnvaru

ietvaros, kuras likums viņam piešķīris. Tādējādi vēršanās

vispārējās jurisdikcijas tiesā par šo jautājumu neesot

nepieciešama.