8. pants

Pieaicinātā persona - Dr. iur. Inga Kačevska

- norāda, ka starptautisko šķīrējtiesu tiesību avotos

šķīrējtiesas kompetences princips tiekot saprasts šādi: ja kāda

no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma spēku, šķīrējtiesas sastāvs

var ne tikai noteikt savu jurisdikciju un turpināt skatīt strīdu,

bet arī taisīt spriedumu pēc būtības. Tādējādi šķīrējtiesa esot

pirmā, kas skata jautājumu par tās jurisdikciju. Tomēr

šķīrējtiesas kompetences princips neliedzot pusēm tiesības

vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai apstrīdētu

šķīrējtiesas līguma spēkā esamību.

Situācija, kad šķīrējtiesas lēmumu par tās jurisdikciju nevar

apstrīdēt vispārējās jurisdikcijas tiesā, esot nepieņemama.

Proti, šādā gadījumā pusei neesot pieejami nekādi citi tiesiskās

aizsardzības līdzekļi, lai pierādītu, ka šķīrējtiesai nav

jurisdikcijas. Turklāt praksē tādi gadījumi, kad šķīrējtiesa

atsakās no savas jurisdikcijas, esot ļoti reti un Latvijā

šķīrējtiesas process ne vienmēr tiekot izmantots labā ticībā.

Vispārējās jurisdikcijas tiesas kontrole pār šķīrējtiesu esot

nepieciešama, lai vairotu komersantu uzticību šķīrējtiesām.

Tiesai esot jāpārliecinās, vai šķīrējtiesas spriedums ir taisīts,

pamatojoties uz spēkā esošu šķīrējtiesas līgumu, un vai

šķīrējtiesa, lemdama par tās jurisdikciju, nav pārkāpusi savas

kompetences robežas.

Pieņemot pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma piespiedu

izpildi, vispārējās jurisdikcijas tiesai vajagot pārbaudīt, vai

ir pievienots šķīrējtiesas līguma oriģināls. Kaut arī

Civilprocesa likumā nav paredzēts tāds izpildu raksta

neizsniegšanas pamats kā šķīrējtiesas līguma oriģināla trūkums,

tomēr šis jautājums būtu vērtējams kopsakarā ar puses iebildumiem

pret šķīrējtiesas līguma spēkā esamību.

Civilprocesa likums neregulējot to, kas notiek ar šķīrējtiesas

spriedumu, ja sakarā ar to netiek izsniegts izpildu raksts.

Civilprocesa likuma 537. pantā esot uzskaitīti gadījumi, kad

strīds ir izskatāms tiesā vai šķīrējtiesā atkārtoti, ja stājies

spēkā lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu. Tomēr

šķīrējtiesas spriedums nevarot zaudēt spēku automātiski. Pat tad,

ja Latvijā izpildu raksts nav izsniegts, ieinteresētā puse varot

mēģināt panākt šķīrējtiesas sprieduma izpildi citā valstī. Līdz

ar to likumdevējam būtu jānosaka kārtība, kādā šķīrējtiesas

spriedums atceļams vai atzīstams par spēkā neesošu.

Inga Kačevska vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka

Latvijā būtu nepieciešams pilnībā ieviest Apvienoto Nāciju

Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas

1985. gada Starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas parauglikumu

(turpmāk - Parauglikums). Parauglikums efektīvi darbojoties citās

valstīs, tam esot izstrādāti plaši komentāri, un esot pieejama

apjomīga tiesu prakse katra panta piemērošanā. Tādējādi tas

palīdzēšot atrisināt daudzus šobrīd aktuālus ar šķīrējtiesām

saistītus jautājumus.

Tiesas sēdē pieaicinātā persona papildus norādīja, ka

šķīrējtiesas procesa ātrums jau sen vairs neesot vērtējams kā

pozitīva šķīrējtiesu iezīme. Par šķīrējtiesas procesa ātrumu

svarīgākas esot personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tās esot

vērtējamas augstāk arī par procesuālās ekonomijas principu.

Šķīrējtiesu darbībā esot nepieciešami būtiski uzlabojumi,

īpaši attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesas kontroli pār

šķīrējtiesu darbību. Saeimā pieņemtais Šķīrējtiesu likums

situāciju neuzlabojot.