3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka tiesvedība izskatāmajā lietā ir

izbeidzama.

Satversmes 92. panta pirmā teikuma tvērumā neietilpstot

abstrakta personas interese pārsūdzēt šķīrējtiesas spriedumu,

proti, panākt tā tiesiskās pamatotības pārbaudi apelācijas vai

kasācijas kārtībā. Likumdevējs savas rīcības brīvības ietvaros

esot izvēlējies tādu sistēmu, kurā, pirmkārt, tiekot nodrošināti

līdzekļi aizsardzībai pret procesuālo tiesību pārkāpumiem

šķīrējtiesas procesā un, otrkārt, netiekot atzīts prettiesiska

šķīrējtiesas procesa rezultāts. Tādējādi tiekot īstenota

visaptveroša šķīrējtiesas procesa uzraudzība un nodrošinātas

personas tiesības uz pieeju tiesai.

Tā kā izveidotā sistēma, atbilstoši kurai tiek izsniegts

izpildu raksts šķīrējtiesas sprieduma izpildei vai tiek atteikta

šā izpildu raksta izsniegšana, Latvijas jurisdikcijā darbojoties

efektīvi, tad personai no Satversmes 92. panta pirmā teikuma

neizrietot tiesības prasīt alternatīvu tiesību aizsardzības

mehānismu. Pieteikuma iesniedzējas piedāvātais mehānisms -

šķīrējtiesas spriedumu pārsūdzēšana vispārējās jurisdikcijas

tiesā - neesot savietojams ar šķīrējtiesas procesa ātrumu,

konfidencialitāti un sprieduma galīgumu, kā arī nošķirtību no

Latvijas tiesu sistēmas, kas esot šķīrējtiesu esības pamats un

jēga.

Turklāt konkrētajā gadījumā Pieteikuma iesniedzēja neesot savu

tiesību aizsardzībai izmantojusi citās tiesību normās ietverto

regulējumu - nedz attiecībā uz iespēju apstrīdēt šķīrējtiesas

kompetenci izskatīt civiltiesisku strīdu, nedz iespējamās

dokumentu viltošanas vai citu noziedzīgu nodarījumu sakarā.