Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta

pirmajam teikumam.

Personas tiesības piekrist šķīrējtiesas līguma noslēgšanai

izrietot no dispozitivitātes principa. Šķīrējtiesas līguma

noslēgšanas gadījumā personas brīvi paustā griba tiekot izteikta

tiesiska darījuma formā, un tas esot piemērots labprātīga

pamattiesību ierobežojuma pieļaujamības kritērijs. Satversmes 92.

pants prasot nodrošināt procesu, kas nepieciešamības gadījumā

ļautu pārliecināties par to, ka persona no vispārējās

jurisdikcijas tiesu jurisdikcijas atteikusies apzināti un

brīvprātīgi. Šis process varot tikt īstenots, personai ceļot un

vispārējās jurisdikcijas tiesai izskatot prasību par šķīrējtiesas

līguma spēkā esību. Ja netiktu konstatēts personas gribas trūkums

vai citi pamati šķīrējtiesas līguma atzīšanai par spēkā neesošu,

tad būtu secināms, ka persona ir labprātīgi atteikusies no strīda

risināšanas vispārējās jurisdikcijas tiesā. Attiecīgi šādos

gadījumos valstij nevajagot iejaukties strīda risināšanas procesā

šķīrējtiesā un šķīrējtiesas sprieduma izpildē kā tādos procesos,

kuri izriet no pušu vienošanās.

Valsts veicot šķīrējtiesas procesa tiesiskuma kontroli

gadījumos, kad kāda no pusēm lūdz piemērot tādus pašus piespiedu

mehānismus, kādus likumdevējs noteicis attiecībā uz vispārējo

tiesu nolēmumu piespiedu izpildi, un lūdz izsniegt izpildu rakstu

šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei. Tādējādi personai, pret

kuru taisīts šķīrējtiesas spriedums, esot tiesības izteikt

iebildumus par šķīrējtiesas procesa norisi un iesniegt tos

apstiprinošus pierādījumus tad, kad pieteikums par šķīrējtiesas

sprieduma piespiedu izpildi tiek izskatīts tiesā, un attiecīgi

esot iespējams panākt arī to, ka šķīrējtiesas spriedums, kas

taisīts likumam neatbilstošā procesā, netiek atzīts par

izpildāmu. Tomēr Pieteikuma iesniedzējas situācijā, kad

šķīrējtiesas sprieduma atzīšana un izpilde tiek prasīta Krievijas

Federācijā, esot piemērojama Ņujorkas Konvencija par ārvalstu

šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi (turpmāk - Ņujorkas

konvencija) un Pieteikuma iesniedzēja varot aizsargāt savas

tiesības, ceļot iebildumus pret šķīrējtiesas sprieduma izpildi

Krievijas Federācijā.