11. pants

Pieaicinātā persona - Slimību profilakses un

kontroles centrs - norāda, ka, analizējot epidemioloģiskos

datus, var secināt: attālināto mācību ieviešana ievērojami

ietekmējusi Covid-19 infekcijas intensitāti bērniem un jauniešiem

septiņu līdz 19 gadu vecuma grupā. Ja šāds ierobežojums netiktu

noteikts, saslimstība ar Covid-19 skolas vecuma bērnu vidū,

visticamāk, turpinātu strauji pieaugt, arī saslimstības pieaugums

valstī kopumā būtu ievērojami augstāks un tas novestu pie

veselības nozares pārslodzes, smago gadījumu skaita un mirstības

pieauguma.

Skolu slēgšana esot bijis viens no galvenajiem pasākumiem, ko

sākotnējā Covid-19 pandēmijas posmā īstenojušas gandrīz visas

Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstis. Sākoties

2020./2021. mācību gadam, esot bijis vērojams straujš

saslimstības intensitātes pieaugums sabiedrībā kopumā. Skolas

vecuma bērnu un jauniešu vidū šī tendence bijusi vēl vairāk

izteikta nekā vidēji sabiedrībā. Veicot Covid-19 gadījumu

epidemioloģisko izmeklēšanu, esot noskaidrots, ka vairāk nekā

pusei no saslimušajiem 7.-12. klases skolēniem inficēšanās bija

saistīta ar izglītības iestādes apmeklējumu. Klātienes mācību

laikā skolās esot konstatēti vairāki Covid-19 uzliesmojumi, par

kādiem tika uzskatīti 60-170 saslimšanas gadījumi vienā iestādē,

un 72 procenti no saslimušajiem bijuši skolēni, bet 28 procenti -

skolu darbinieki. Pēc attālināto mācību ieviešanas uzliesmojumu

skaits izglītības iestādēs ievērojami samazinājies un vecuma

grupā no septiņiem līdz 19 gadiem saslimstības pieaugums bijis

zemāks nekā kopējā populācijā valstī un citās vecuma grupās,

turklāt tūlīt pēc ierobežojumu ieviešanas bijis konstatējams pat

neliels saslimstības samazinājums.

Sākotnēji zinātnisko pierādījumu bijis maz un vispār zināšanas

par skolu slēgšanas efektivitāti bijušas ierobežotas. Rodoties

jauniem zinātniskiem pierādījumiem par skolu slēgšanas

epidemioloģisko ietekmi, esot sākti arī pētījumi par skolu

slēgšanas nelabvēlīgo sekundāro ietekmi. Pētījumi liecinot, ka

proaktīva skolu slēgšana veicina nevienlīdzību un negatīvi

ietekmē bērnu fizisko un garīgo veselību, izglītības kvalitāti,

kā arī valsts ekonomisko izaugsmi un produktivitāti. Šie efekti

esot ņemti vērā lēmumu pieņemšanas procesā, un skolu slēgšana

izmantota kā pēdējais slimības izplatības kontroles līdzeklis.

Arī Latvijā pēc 2021. gada septembra, kad saslimstība ar Covid-19

no jauna strauji palielinājās, skolas turpinājušas darbu

klātienē. Tomēr skolu slēgšanai joprojām esot zināma ietekme

elpceļu infekciju ierobežošanā, it īpaši tad, ja tā tiek īstenota

kopā ar citiem fiziskās distancēšanās ierobežojumiem un kontaktu

izsekošanu.