Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punkta, Izglītības likuma 1. panta 1.1 un 12.4 punkta, 14. panta 45. punkta, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 27.1.3. apakšpunkta, 32.7 punkta 2. apakšpunkta un 32.7 punkta 3. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības

fakultātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras

vadītājs Dr. med. Ģirts Briģis - norāda, ka no

epidemioloģiskā viedokļa pēc ārkārtējās situācijas beigām 2021.

gada 7. aprīlī bija pamats turpināt mācības attālināti. Ja tobrīd

notiktu pilnīga pāreja uz klātienes mācībām, saslimstības līmenis

un uzliesmojumu risks būtu palielinājies.

Covid-19 infekcijas pārneses un tālākas izplatīšanās galvenais

priekšnosacījums esot cilvēku kontaktēšanās. Skolas un

pirmsskolas iestādes esot vide, kurā ir īpaši labvēlīgi apstākļi

infekcijas izplatībai. Daudzu valstu un arī Latvijas pieredze

liecinot, ka tieši skolas nereti ir jaunu saslimšanas

uzliesmojumu un tālāka vispārējās saslimstības pieauguma sākuma

vieta. Tādēļ esot bijis epidemioloģisks pamats maksimāli

ierobežot bērnu un jauniešu saskarsmi izglītības iestādēs,

savukārt klātienes izglītības pieļaušana būtu nozīmējusi apzinātu

saslimstības riska palielināšanu. Ierobežojumi tiekot salāgoti ar

iespējamiem zaudējumiem izglītības procesā, bērnu attīstībā un

psihiskās labklājības jomā. Izglītības procesa organizēšana un

norise klātienē vai neklātienē esot politisks lēmums, kura

pieņemšanā jāievēro visi iespējamie ar slimību saistītie riski un

citi zaudējumi.

Ārkārtējā situācija esot nevis epidemioloģisks, bet gan

juridisks jēdziens, un tās noteikšana esot politisks un

administratīvs riska vadības akts, kas vērsts uz konkrētu mērķu

sasniegšanu konkrētā laikā, ņemot vērā visus iespējamos faktorus.

Nepastāvot precīzi epidemioloģiski kritēriji ārkārtējās

situācijas noteikšanai. Piemēram, viedokļa sniegšanas laikā,

2021. gada 6. oktobrī, epidemioloģiskais stāvoklis esot daudz

sliktāks un draudošāks, nekā tas bija pavasarī, taču ārkārtējā

situācija nav izsludināta. Tādējādi, īstenojot politisko lēmumu

maksimāli saglabāt izglītības procesu klātienē, lai novērstu

citus, galvenokārt izglītības kvalitātes zaudējumus, tiekot

apzināti pieļauts epidemioloģiskais risks. Regulāra skolēnu

testēšana attiecībā uz Covid-19 infekcijas ierosinātāja klātbūtni

un prasība izglītības iestāžu darbiniekiem vakcinēties tikai

daļēji un nepilnīgi mazinot epidemioloģiskos riskus. Neesot arī

pierādāma Pieteikuma iesniedzēju veselības traucējumu cēloniskā

saistība vienīgi vai vispār ar attālināto mācību procesu.