Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punkta, Izglītības likuma 1. panta 1.1 un 12.4 punkta, 14. panta 45. punkta, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 27.1.3. apakšpunkta, 32.7 punkta 2. apakšpunkta un 32.7 punkta 3. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Ministru kabinets - uzskata, ka Noteikumu Nr. 360 27.1.3.

apakšpunkts un 32.7 punkta 2. un 3. apakšpunkts

(turpmāk arī - apstrīdētās noteikumu normas) atbilst Satversmes

112. pantam.

Ministru kabinets drīkstot tikai konkretizēt jeb detalizēt

Saeimas pieņemto likumu un, izdodot apstrīdētās noteikumu normas,

esot vadījies no pilnvarojošo normu satura un mērķa. Ņemot vērā

Pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktā ietverto

pilnvarojumu, Ministru kabinetam esot jānoregulē visi tie ar

izglītības procesa organizēšanu un kārtību saistītie jautājumi,

kas ietverti Izglītības likuma 14. pantā, tostarp mācību procesa

nodrošināšana attālināti. Noteikumu Nr. 360 sākotnējās ietekmes

novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) attiecībā uz

izglītības procesa organizēšanas un norises nosacījumiem esot

norādīts, ka izglītības jomā arī pēc ārkārtējās situācijas beigām

ir nepieciešams ievērot samērīgus epidemioloģiskās drošības

pasākumus. Apstrīdētās noteikumu normas esot jāvērtē kontekstā ar

konkrētās situācijas epidemioloģiskajiem apstākļiem. Šīs normas

esot pieņemtas, ievērojot pilnvarojumu turpināt ierobežojumu

īstenošanu pēc ārkārtējās situācijas beigām, kā arī Covid-19

infekcijas izplatības riskus konkrētajā situācijā.

Ministru kabineta 2021. gada 24. marta sēdē un 2021. gada 26.

marta ārkārtas sēdē esot izskatīta Izglītības un zinātnes

ministrijas sagatavota prezentācija "Statistiskā analīze par

skolu darbības uzsākšanu pēc reģionu principa" un diskutēts

par ierobežojumiem izglītības jomā pēc ārkārtējās situācijas

beigām. Pēc ilgstošām diskusijām valdības sēdē esot atļauts

īstenot izglītības procesu pēc reģionu principa, ievērojot

Covid-19 saslimstības kumulatīvos rādītājus. Reģionu princips

esot izraudzīts tāpēc, lai būtu iespējams klātienes mācības

atsākt pakāpeniski, izvairoties no Covid-19 infekcijas

nekontrolētas izplatības. Alternatīvs risinājums būtu pilnīga

izglītības procesa organizēšana attālināti.

Ārkārtējai situācijai beidzoties, epidemioloģiskā situācija

valstī neesot strauji uzlabojusies un saslimstības rādītāju

pieaugums turpinājies. No 2021. gada marta līdz maijam, kad

atsevišķos gadījumos tika pieļautas mācības klātienē, pieaugusi

saslimstība ar Covid-19 vecuma grupā no septiņiem līdz 19 gadiem.

Turklāt liels Covid-19 gadījumu īpatsvars bijis skolotāju vidū.

Arī citās pakalpojumu jomās ar 2021. gada 7. aprīli esot noteikti

dažādi pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi, pakāpeniski pieļaujot

to atcelšanu vai mīkstināšanu. Ministru kabineta noteiktais

regulējums sasniedzot tādu pašu mērķi, kādu likumdevējs vēlējies

sasniegt, pieņemot Pārvaldības likumu. Arī apstrīdētās normas

esot pieņemtas atbilstoši pilnvarojuma mērķim.

Pārvaldības likumā noteikto pasākumu kopums Covid-19

infekcijas izplatības laikā esot pietiekami skaidri formulēts. Ar

likumu noteikto personas pamattiesību ierobežojumu leģitīmais

mērķis esot sabiedrības drošības un veselības interešu

aizsardzība. Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz

izglītību kopsakarā ar Satversmes 111. pantā garantētajām

tiesībām uz veselību citstarp nosakot valstij pienākumu rūpēties

par bērnu veselību, kā arī par to, lai bērni varētu īstenot savas

tiesības uz izglītību. Šo pienākumu pildot, vajadzējis gan

pielāgot mācību saturu valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas

apstākļiem, gan paredzēt atbilstošus piesardzības pasākumus

saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Likumdevēja un

izpildvaras izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa

sasniegšanai, jo ar apstrīdētajām normām tiekot gan nodrošinātas

tiesības uz izglītību, gan sasniegts sabiedrības drošības un

veselības interešu mērķis. Labums, ko iegūst sabiedrība,

konkrētajā gadījumā esot lielāks par indivīda tiesību

ierobežojumu.