7. pants

Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes

ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 112. pantam.

Pēc ārkārtējās situācijas beigām 2021. gada 7. aprīlī

nepieciešamību turpināt mācību procesu attālināti esot noteikusi

epidemioloģiskā situācija valstī. Galvenais indikators esot bijis

Covid-19 saslimstības rādītājs, bet lēmumus par izglītības

procesa norisi ietekmējuši arī citi apstākļi, tostarp

saslimstības uzliesmojumi konkrētās iestādēs un iedzīvotāju

migrācija starp novadiem. Pakāpeniskai mācību procesa atsākšanai

esot izraudzīts reģionu princips, izvairoties no nekontrolētas

Covid-19 infekcijas izplatības.

Lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, bijusi

paredzēta iespēja daļu no formālās izglītības programmas apgūt

klātienē ārtelpās. 12. klases izglītojamiem, kā arī

izglītojamiem, kas dažādu vides un sociālu apstākļu dēļ pakļauti

priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam, bijusi paredzēta

iespēja klātienē saņemt individuālas konsultācijas. Tādējādi esot

rasts samērīgs risinājums attālināto mācību laikā iegūto zināšanu

atsevišķu aspektu nostiprināšanai.

Tāpat tiekot nodrošināti arī citi atbalsta pasākumi

izglītojamiem, viņu vecākiem un pedagogiem. Izglītojamie varot

saņemt individuālas konsultācijas un psihoemocionālo atbalstu,

bet pedagogi - apmeklēt supervīzijas arī Izglītības kvalitātes

valsts dienesta īstenotā projekta "Atbalsts priekšlaicīgas

mācību pārtraukšanas samazināšanai" ietvaros. Savukārt

Valsts izglītības satura centrs īstenojot projektu "Atbalsts

izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai", kura

ietvaros tiekot piedāvātas konsultācijas vecākiem, kuru bērniem

ir speciālas vajadzības attiecībā uz mācību procesa organizēšanu

un mācīšanos. Savukārt 2021. gada 19. janvārī Ministru kabinets

esot apstiprinājis Veselības ministrijas izstrādāto informatīvo

ziņojumu "Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un

turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz

sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19

pandēmija".

Izglītības kvalitātes valsts dienests esot veicis attālināto

mācību izpēti laikā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, kā arī

2020./2021. mācību gadā, iesaistot tajā visas izglītības

iestādes, uz kurām attiecās izglītības iestādes vai izglītības

programmu akreditācija, kā arī veicot 754 izglītības iestāžu

vadītāju aptauju. Izpētes laikā esot secināts, ka attālināto

mācību kvalitāti ietekmē vairāki faktori, tostarp izglītības

iestādes pārvaldības kvalitāte, tehniskais nodrošinājums un

programmnodrošinājums, īstenotā komunikācija un atbalsta pasākumu

kopums sadarbībai ar vecākiem un izglītojamiem, visu iesaistīto

pušu digitālā pratība, izglītības iestāžu un pedagogu atvērtība

pārmaiņām, izglītības sistēmas pārvaldības kvalitāte un prasme

īstenot krīzes komunikāciju.

Apkopojot 2020./2021. mācību gadā izpētes laikā iegūto

informāciju un datus, varot konstatēt, ka attālinātajām mācībām

bijusi nozīmīga ietekme uz izglītības kvalitāti. Būtiski

uzlabojušās visu iesaistīto digitālās prasmes, tomēr

izglītojamiem un pedagogiem pieejamais tehniskais nodrošinājums

un programmnodrošinājums esot bijis atšķirīgs un tikai daļēji

pietiekams. Tāpat secināts, ka krīzes situācijā īstenotās

attālinātās mācības uzskatāmas nevis par ikdienas mācībām

līdzvērtīgu risinājumu, bet gan par atbilstošu risinājumu tam,

lai nodrošinātu izglītības ieguves nepārtrauktību epidemioloģisko

ierobežojumu situācijā. Attālinātās mācības esot veicinājušas

nevienlīdzības pieaugumu izglītības kvalitātes ziņā atkarībā no

tā, vai izglītības iestāde spējusi nodrošināt mācību procesa

apjomīgāku individualizāciju vai arī lielāko daļu atbildības par

mācību procesu atstājusi vecākiem.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktajā izpētē secināts

arī tas, ka attālinātās mācības būtiski ietekmējušas izglītojamo,

viņu vecāku un pedagogu labizjūtu un lielāko ietekmi atstājušas

uz pusaudžu mentālo veselību. To tieši ietekmējis pārāk ilgais

laiks, kuru bērni un jaunieši pavadījuši pie ekrāna un kura

rezultātā mēdzot rasties veselības problēmas, padziļināties

atkarības, mazkustīguma dēļ rodoties svara pieaugums. Daļai

bērnu, īpaši pusaudžu vecumā, rodoties stress, kas saistīts ar

nepieciešamību ieslēgt kameru un skatīties uz sevi ekrānā.

Attiecībā uz reģionu principu izpētē secināts, ka tas daļēji

palīdz risināt ar izglītības kvalitāti saistītos izaicinājumus,

jo izglītojamiem pēc atgriešanās izglītības iestādē nepieciešams

noteikts adaptācijas periods, kurā audzināšanas un socializācijas

jautājumi dominē pār mācībām. Savukārt izglītības iestādēm

nepieciešams papildu laiks, lai pielāgotu vidi jaunajām

epidemioloģiskajām prasībām, sakārtotu jautājumus, kas saistīti

ar izglītojamo drošu nogādāšanu uz izglītības iestādi un atpakaļ,

kā arī ēdināšanu.

Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka jau no attālināto

mācību sākuma tā nepārtraukti aicinājusi izglītības iestādes un

pedagogus mērķtiecīgi izvērtēt būtiskākos akcentus mācību saturā

un nozīmīgi samazināt apgūstamā satura apjomu, jo attālināti

neesot iespējams īstenot mācību priekšmeta programmu tādā pašā

apjomā kā normālos apstākļos klātienē. Ieteikums samazināt mācību

saturu ietverts arī visās Valsts izglītības satura centra

vadlīnijās attālināto mācību īstenošanai kopš 2020. gada

pavasara.

Esot secināts, ka krīzes situācijā īstenotajā attālinātajā

izglītības procesā apgūtā mācību satura apjoms samazinājies par

30 līdz 50 procentiem atkarībā no izglītojamo vecumposma un

izglītības iestādes izraudzītās pieejas. Savukārt aptuveni 30

procentiem pedagogu radušās grūtības saistībā ar nepieciešamību

samazināt mācību saturu un ņemt vērā izglītojamo iespējas mācību

gada ietvaros attālināti, bet kvalitatīvi apgūt visus plānotos

tematus. Ja pedagogs nav bijis pietiekami elastīgs, lai

atbilstoši apstākļiem samazinātu mācību saturu, klasēs esot

radusies vai varējusi rasties pārslodze.

Izglītības iestādēm esot sniegti ieteikumi attālināto mācību

īstenošanai attiecībā uz dažādām mērķgrupām. Attiecībā uz

vispārējo izglītību esot ieteikts, piemēram, atbilstoši

izstrādātajam plānam informēt skolēnus un viņu vecākus par

uzdoto, izvietot saites uz mācību materiāliem, kas jāapgūst

patstāvīgi, izstrādāt konsultāciju grafiku atgriezeniskās saites

nodrošināšanai attālināti. Tāpat Valsts izglītības satura centrs

esot sniedzis arī citus ieteikumus izglītības iestāžu vadītājiem

attālināto mācību darba organizācijai un skolotājiem attālināto

mācību plānošanai un īstenošanai, kā arī izstrādājis vadlīnijas

klātienes, kombinētu un attālinātu mācību īstenošanai un skolēnu

mācību snieguma vērtēšanai. Vairākkārt ticis uzsvērts arī tas, ka

konkrētie 2020./2021. mācību gada un nākamo gadu valsts pārbaudes

darbi tiks veidoti, ņemot vērā pandēmijas laikā ierobežotās

skolēnu iespējas pilnvērtīgi apgūt izglītības standartiem

atbilstošo mācību saturu. Skolēniem esot jāapgūst izglītības

standartā definētie sasniedzamie rezultāti. Liels akcents esot

likts uz skolēnu sagatavotības un prasmju diagnostiku, izmantojot

diagnosticējošos darbus - gan tos, ko veidojuši paši skolotāji,

gan tos, kas izstrādāti Valsts izglītības satura centra īstenotā

Eiropas Savienības struktūrfondu projekta "Kompetenču pieeja

mācību saturā" (turpmāk - projekts Skola 2030)

ietvaros.

Izglītības iestādēm un skolotājiem attālināto mācību laikā

tiekot piedāvāts dažāda veida atbalsts, tostarp regulāras

tiešsaistes konsultācijas, vebināri, projekta Skola 2030

lietotāju atbalsta dienests un ekspertu līdzdalība pašvaldības

vai izglītības iestādes organizētajos pasākumos, skolotāju

mācīšanās kopienu un profesionālās kompetences pilnveides

pasākumi, mācību resursu krātuve, kas regulāri tiekot

papildināta, izglītojoša vietne skolēniem un skolotājiem

tavaklase.lv. Lielākā daļa metodisko materiālu, vadlīniju un

nepieciešamā informācija skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem

esot pieejama projekta Skola 2030, kā arī Valsts

izglītības satura centra tīmekļvietnē.

Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka pēdējo gadu

valsts pārbaudes darbu rezultāti nav salīdzināmi ar iepriekšējo

gadu rezultātiem, jo pandēmijas dēļ attiecīgie pasākumi vai nu

nenotika, vai bija atšķirīgi pēc to norises veida (klātienē vai

attālināti), vai arī to mērķis un saturs tika mainīts. Piemēram,

9. klases eksāmeni 2019./2020. mācību gadā nenotika noteikto

pulcēšanās ierobežojumu dēļ, savukārt 2020./2021. mācību gadā tie

tika aizstāti ar obligātiem diagnosticējošajiem darbiem. Savukārt

3. un 6. klases diagnosticējošo darbu saturu skolotājiem

attālināto mācību laikā bija iespēja iepriekš pārskatīt, lai

atļautu skolēniem nepildīt tos uzdevumus, kuru mērķis bija

pārbaudīt tādas prasmes, kuras dažādu iemeslu dēļ vēl nebija

apgūtas. Šī iespēja varējusi būt par iemeslu tam, ka, piemēram,

2021. gadā diagnosticējošo darbu rezultāti matemātikā 6. klasei

bijuši augstāki nekā iepriekšējos gados.

Vispārējās vidējās izglītības ieguvēju vidējie sasniegumi

centralizētajos eksāmenos pēdējos trijos gados neesot būtiski

mainījušies. Tomēr esot jāņem vērā, ka jau 2020. gadā tika

mainītas eksāmenu programmas. Salīdzinājumā ar 2020. gadu 2021.

gadā esot vairāk to skolēnu, kuri guvuši augstus sasniegumus

centralizētajos eksāmenos, tomēr lielāks esot arī to skolēnu

skaits, kuri eksāmenos uzrādījuši nepietiekamus vai vājus

rezultātus. 2020./2021. mācību gadā esot pieaudzis to vidējās

izglītības iestāžu absolventu skaits, kuru mācību sasniegumi ir

teicami un izcili.