Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punkta, Izglītības likuma 1. panta 1.1 un 12.4 punkta, 14. panta 45. punkta, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 27.1.3. apakšpunkta, 32.7 punkta 2. apakšpunkta un 32.7 punkta 3. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 112.

pantam.

Izstrādāt un adaptēt mācību līdzekļus un metodes, lai bērni

maksimāli labi apgūtu izglītības programmu un attīstītu savas

prasmes, arī mācoties attālināti, esot Izglītības un zinātnes

ministrijas kompetencē.

Izglītības likuma 14. panta 45. punktā un Pārvaldības likuma

4. panta pirmās daļas 8. punktā ietvertais pilnvarojums Ministru

kabinetam esot skaidrs un norādot, kā tas ir īstenojams. Šīs

normas pilnvarojot Ministru kabinetu Covid-19 infekcijas

izplatīšanās vai izplatības draudu gadījumā epidemioloģiskās

drošības nolūkos noteikt izglītības procesa organizēšanas

nosacījumus un kārtību, tostarp noteikt attālināto mācību

organizēšanas un īstenošanas kārtību. Apstrīdētās likumu normas

esot pieņemtas atbilstoši Satversmē un Saeimas kārtības rullī

noteiktajai kārtībai, ievērojot varas dalīšanas principu.

Tādējādi šajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

noteikts ar likumu.

Pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot sabiedrības

drošības un veselības aizsardzība. Tieslietu ministrija norāda,

ka sabiedrības drošības un veselības intereses ir aizsargājamas

arī situācijā, kad valstī nav izsludināta ārkārtējā situācija.

Lai gan valstī izsludinātā ārkārtējā situācija bija beigusies

2021. gada 7. aprīlī, Covid-19 infekcijas izplatība un

saslimstība vēl turpinājusies. Lai aizsargātu sabiedrības

drošības un veselības intereses, vajadzējis ieviest atbilstošus

pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un

novēršanai arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Attālināto mācību īstenošana novēršot infekcijas ķēžu rašanos

un to, ka bērni nonāk saskarsmē cits ar citu. Turklāt attālināto

mācību īstenošana esot noteikta kā galējais ierobežojums, proti,

Covid-19 infekcijas izplatības laikā valstī ticis atzīts, ka

vienas no būtiskākajām pamattiesībām ir tieši tiesības uz

izglītību. Situācijā, kad tiek noteikti personu pulcēšanās

ierobežojumi, izglītības joma esot pēdējā, kurā valsts nosaka

ierobežojumus, īstenojot attālinātās mācības. Vērā esot jāņem arī

atbalsts, ko valsts sniegusi ģimenēm attālināto mācību

īstenošanai, proti, tas, ka izmaksāti 500 euro par katru

bērnu.

Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, likumdevēja izraudzītie

līdzekļi bija piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai un ar

alternatīviem, saudzējošākiem līdzekļiem šis mērķis, vismaz tādā

pašā kvalitātē, nebija sasniedzams. Ministru kabinets esot

ieviesis tādu risinājumu, kas pieļauj mācību atsākšanu klātienē

pēc reģionu principa, tādējādi esot analizēta situācija katrā

pašvaldībā, dodot iespēju mācīties klātienē tajās pašvaldībās,

kurās Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs nebija pārāk

augsts. Izraudzītais risinājums esot uzskatāms par saudzējošāku

līdzekli, jo vairākos izņēmuma gadījumos pieļāvis mācību procesa

norisi arī klātienē. Tādējādi ar apstrīdētajām normām noteiktie

pamattiesību ierobežojumi esot atbilstoši samērīguma

principam.